No rīta pamosties kā jau vienmēr sagādāja lielas problēmas. Gultā silts, bet istabā auksts, tādēļ izkļūšana no tās man aizņēma kādas 10 minūtes. Tālāk jau ierastā ikrīta procedūra - pāēst, pamīst, iztīrīt zobus, novākt gultu, salikt klades un grāmatas somā un doties uz skolu.
Pa ceļam no trolejbusa uz skolu lēnām sāku pārvērsties lāstekā, taču tam nepievērsu uzmanību, jo domāju par silto, mīļo skolu. Taču še tev. Skola apvilkta ar lentēm uz kurām rakstīts - policija. Atkal jau bumba... Nolamājos, apgriezos un devos uz trolejbusu domājot par silto gultu.
Daudz, kas jauks ar manīm notika pēc pamošanās, taču tas jau ir pavisam cits stāts un iespējams pat ne priekš šejienes.