Mazs bērns ar sirsninju
krūtīs,kas par spīti
likteņu wētrām wēl pukst:*
Nesaparasta-neizprotam-neprogn
ozējama,ar liesmiju
acīs,cerību domās,ticību
sirdī...Es sildu sniegu ar
skūpstiem,kausēju ledu ar
glāstiem,noburu pārslas ar
smaidu:)Basām kājām klīstu
pa ielām,plaši aizwētiem
plaktiem sapnjoju,..Debesu
wieglām domāma
aizeju,bezsirdsapzinjas
neatskatos,..kailām jūtām
sniegā spēlējos:*
← Previous day | (Calendar) | Next day → |