Labrīt, putra - 24. Janvāris 2011 [entries|archive|friends|userinfo]
labriit_putra

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

24. Janvāris 2011

[24. Jan 2011|17:27]
[Tags|]

1997.04.19.

Oponentu iebildumus un jautājumus radījuši Tēvzemei un brīvībai, Demokrātiskās partijas Saimnieks un Latvijas ceļa atbalstītie Saeimas vēlēšanu likuma grozījumi. Partijas vienojušās, ka vēlēšanu likumā nepieciešamas trīs būtiskas izmaiņas - kandidātu sarakstus drīkstēs iesniegt tikai tās partijas, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrējušās vismaz trīs gadus pirms vēlēšanām (uz 7.Saeimu partiju «vecuma cenzs» būtu viens gads), koalīciju sarakstiem vēlēšanās jāpārvar 7% barjera un ar Saeimas lēmumu iespējams atsaukt deputātus. Grozījumu autori uzskata, ka vēlēšanu likuma izmaiņas veicinātu partiju sistēmas konsolidēšanos un stabilitāti, deputātu atbildību vēlētāju priekšā un neradītu nekādas īpašas priekšrocības patlaban pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem, bet citi grozījumos pārkāpumus. Likuma grozījumi ir iesniegti Seimā un, iespējams, jau nākamnedēļ tiks lemts par to tālāko virzību.

«Grozījumu mērķis ir skaidrs - panākt, lai Saeimā paliktu tie, kas tur jau ir,» Dienai projektu novērtēja LSDP līderis Juris Bojārs, par kuru mēdz teikt, ka tieši viņam bijis domāts 5.Saeimas vēlēšanu likuma kandidēšanas aizliegums bijušajiem VDK štata darbiniekiem. «Ar aizliegumiem jau esam radījuši Bojāra un Vidavska fenomenu, vai tad mums ir vajadzīga kāda pagrīdes aizliegta partija? Nav pieņemams šāds kategorisms - aizliegt, ierobežot, nosprostot,» savu viedokli Dienai izteica Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Viņš atzina, ka sabiedrībā «notiek spēlēšanās ap uzvārdiem - Paulu, Peteru, Šķēli, Ulmani. «Visiem liekas, ka kaut kam tur jābūt, bet varu jums pateikt, ka mēs četri nekad neesam kopā sanākuši un kaut ko tādu apsprieduši. Šobrīd domāju, ka nekāda jauna partija netiks veidota,» sacīja G.Ulmanis.

Grozījumu autori uzskata, ka jaunu partiju veidošanās netiek ierobežota, vienīgi prasīts, lai tik nopietni lēmumi tiktu pieņemti laikus. «Grozījumi vēršas pret gadījumiem, kad ekonomiskie grupējumi pirms vēlēšanām atrod kādu populāru cilvēku, kurš savukārt atrod 200 lētticīgos un pēkšņi nodibina partiju. Domāju, esošās partijas nav atstājušas politiskajā spektrā neaizpildītus baltos plankumus un jaunu partiju veidošanās ir nevis programmu, bet līderu jautājums,» Dienai atzina grozījumu autors TB priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Viņš arī uzskata, ka minētie grozījumi nerada nekādas automātiskas priekšrocības tiem politiskajiem spēkiem, kas pārstāvēti Saeimā. Arī citās Eiropas valstīs vēlēšanu likumi ietver papildu nosacījumus jaunām partijām, piemēram, Norvēģijā pirms vēlēšanām dibinātām partijām ir jāpārvar augstāka procentu barjera, presi informēja LC frakcijas vadītājs Andrejs Panteļējevs.

Ja tiks pieņemti TB izstrādātie Saeimas vēlēšanu likuma grozījumi, vairāku partiju kopīgi iesniegtajiem sarakstiem būs jāgūst vismaz 7% no nodoto balsu kopskaita, lai iegūtu pārstāvniecību Saeimā, bet vienas partijas sarakstam procentu barjera paliks iepriekšējā - 5%. No deviņpadsmit 6.Saeimas kandidātu sarakstiem piecus veidoja vairākas partijas kopā, bet Saeimā iekļuva tikai divu koalīciju pārstāvji - LZS/KDS un LNNK un Zaļās partijas koalīcija. «Šie grozījumi man īsti nepatīk, jo tie nozīmē mazo partiju izspiešanu, bet es esmu par sugu daudzveidību - tāpat kā dabā, arī politikā vajadzīgi gan kukaiņi, gan lielās haizivis,» Dienai sacīja Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Askolds Kļaviņš. Sociāldemokrāti uzskata, ka viņi mierīgi pārvarētu arī 7% barjeru, tomēr jau drīzumā domā pilnīgi apvienoties vienā partijā, Dienai sacīja J.Bojārs. Grozījumu autori uzskata, ka līdzšinējā prakse pierādījusi, ka parlamentā koalīciju lemtspēja ir vāja un kopīgi saraksti nedrīkst kļūt par mehānismu, kā mazākām partijām vieglāk iekļūt parlamentā. «Mēģinājums ar nelielu spiedienu veicināt līdzīgi domājošu partiju apvienošanos ir pozitīvs. Ar partijām ir tāpat kā ar bankām - vēlētājiem tās labāk patīk stabilas un ar lielāku kapitālu,» atzina M.Grīnblats. Lietuvā ir līdzīga prakse, ka koalīciju sarakstiem jāpārvar augstāka procentu barjera, sacīja M.Grīnblats.

Viens no strīdīgākajiem ir priekšlikums, kas paredz, ka deputāts pēc Saeimas lēmuma zaudē mandātu, ja viņš izstājas, tiek izslēgts vai neiestājas frakcijā, kuru veido attiecīgā saraksta deputāti (par izstāšanos netiek uzskatīts gadījums, kad izveidojas jauna frakcija). 6.Saeimā jau 19 deputāti ir mainījuši savas politiskās simpātijas, izstājušies vai izslēgti no frakcijas, divas frakcijas tādēļ beigušas pastāvēt.
Visai komplicēta procedūra paredz mandāta anulēšanu - ierosinājumam jānāk no tās partijas lēmējinstitūcijas, kas pirms vēlēšanām ir pilnvarojusi attiecīgā saraksta iesniedzēju, pēc tam priekšlikumu izskata Saeimas Mandātu komisija un balsojot izlemj Saeima. Mandātus zaudē visi saraksta deputāti, ja attiecīgā partija pašlikvidējas. Visi šie grozījumi stātos spēkā tikai no nākamā gada 1.novembra.

LC frakcija ir izteikusi nelielas šaubas, vai šie grozījumi pilnībā atbilst Satversmei, un līdzīgs bažas Dienai pauda arī Satversmes tiesas tiesnieši. «Zināms duālisms te ir, jo vēlētāji tomēr ir nobalsojuši par šo deputātu un var gadīties sarežģītas konfliktsituācijas partiju iekšienē, kur grūti noteikt, kuram taisnība,» Dienai sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs Aivars Endziņš. Viņš arī minēja, ka deputātu atsaukšana nav raksturīga demokrātiskām valstīm, bet gan sociālismam, turklāt arī padomju laikos netika īpaši praktizēta - LPSR laikā tikai Juris Vidiņš vienreiz atsaukts no Rēzeknes tautas deputātu padomes, bet visā PSRS bijuši pieci vai seši tādi gadījumi. A.Endziņš uzskata, ka partijām pašām ar lielāku atbildību jāizvēlas kandidāti: «Rietumu demokrātijās nopietni jādarbojas politikā, lai kļūtu par deputāta kandidātu. Pie mums kāda zvaigzne uzspīd un tad visi kā šakāļi metas virsū un cenšas to dabūt savā sarakstā, bet pēc tam šie cilvēki aiziet,» sacīja A.Endziņš.

Arī M.Grīnblats piekrīt, ka partijām atbildīgāk jāizvēlas kandidāti, bet vienlaikus uzskata, ka, nosakot deputātu atsaucamību, tiktu brīdināti tie, kas startē vēlēšanās ar nekaunīgu mērķi ignorēt partiju. M.Grīnblats uzsver, ka grozījumi nav pretrunā ar Satversmi, jo pamatlikums neļauj vēlētājiem atsaukt deputātus, turpretī Saeimai dod tiesības pašai pārbaudīt savu locekļu pilnvaras. «Domāju, pret šiem grozījumiem nekas nebūtu iebilstams jebkuras partijas godprātīgiem politiķiem, kas ievēro savas partijas platformu. Nav godīgi, ja kāda deputāta politisko uzskatu maiņas dēļ tiek izkropļots tas balsu samērs, kādu Saeimā noteikuši vēlētāji,» sacīja M.Grīnblats.
Linkapvaino mani

navigation
[ viewing | 24. Janvāris 2011 ]
[ go | Iepriekšējā diena|Nākošā diena ]