Labrīt, putra [entries|archive|friends|userinfo]
labriit_putra

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Fliks mēģina taisīt trollface [21. Jun 2011|18:55]
[Tags|]

Linkapvaino mani

[13. Mar 2011|21:21]
[Tags|, ]

[21:19:51] Melduks: Darba ražība kominsma režimā ?
[21:20:06] labriit_putra: ko?
[21:20:12] Jezups: Komunisms vai nu ir, vai nav
[21:20:16] Jezups: nav komunisma režīma
[21:20:56] Bumtease: nu..komunisma režims fēnam varētu būt, kad tas pūš pilnīgi visos virzienos vienādu daudzumu uzreiz
Linkapvaino mani

Māksla, vai ziniet [9. Mar 2011|20:58]
[Tags|, ]

"Divu mēnešu laikā Latvijas Kultūras koledžas studenti nav varējuši saņemt atbildes uz jautājumiem, kas izskan dažādos informācijas avotos, un vieš arvien lielākas bažas un neziņu par savu nākotni."

Es dažkārt domāju, kāda ir jēga no visām šīm Kultūras akadēmijām un koledžām. Jo, piemēram, ārsts bez izglītības var tikai padot skalpeli ķirurgam. Jurists bez izglītības var ar klientu parunāt par laikapstākļiem. Ekonomists bez izglītības var atnest kafiju priekšniekam. Bet ko darīs mākslinieks bez izglītības? Pēc šīs loģiskās ķēdītes sanāktu, ka arī viņš ir nespējīgs un var tikai otas padot (zinu, ka tas nav vienīgais, ko pasniedz Kultūras koledžā un akadēmijā, bet līdz tam es tikšu).

tālāk )
Linkapvaino mani

[1. Mar 2011|18:15]
[Tags|]

Starp citu, salīdzinot manas prognozes un secinājumus par Eirodziesmas finālistiem, var secināt, ka esmu diezgan pamatīgi kļūdījies:

1. Don't Stop The Dance (Evija Sloka).
Prognozēju 0/5, bija 0/5.

2. Look Back At Me Again (Elīna Krastiņa-Grence).
Prognozēju 0/5, bija 1/5.

3. Cinderella (Ivo Grīsniņš-Grīslis).
Prognozēju 0/5, bija 0/5.

4. Upside Down (Triānas parks).
Prognozēju 3/5, bija 3/5.

5. Summer Night (The Secretz).
Prognozēju 1/5, bija 0/5.

6. You Are (Pieneņu vīns).
Prognozēju 0/5, bija 3/5.

7. Let It Be Me (Jānis Stībelis).
Prognozēju 0/5, bija 1/5.

8. Live On! (Oksana Ļepska).
Prognozēju 2/5, bija 1/5.

9. Angel In Disguise (Musiqq).
Prognozēju 0/5, bija 4/5.

10. Hop (Blitze).
Prognozēju 0/5, bija 0/5.

11. Daylight (D-Family).
Prognozēju 5/5, bija 2/5.

12. Banjo Laura (Lauris Reiniks).
Prognozēju 0/5, bija 0/5.

Vidējā kļūda — 1,7 balles. To visvairāk ietekmēja "Angel in Disguise" un "You Are", kas man bija patīkami pārsteigumi, un "Daylight", kas izrādījās krietni vājāka dziesma, nekā biju prognozējis.
Linkapvaino mani

[28. Feb 2011|21:07]
[Tags|]

Man, personīgi, šķiet, ka Oskari sevi diskreditēja togad, kad American History X, The Big Lebowski, The Truman Show un Rushmore visas kopā dabūja 4 nominācijas, bet par labāko filmu atzina Shakespeare in Love.
Linkapvaino mani

Gripa [28. Jan 2011|16:21]
[Tags|]

Hm, neatceros pēdējo reizi, kad premjers būtu saslimis (ja neskaita Godmaņa avāriju)
Linkapvaino mani

Kravcovs [27. Jan 2011|19:14]
[Tags|, ]



Visi pievērš uzmanību tiem vārdiem kirilicā, ko Kravcovs pierakstīja pie runas. Man vairāk patīk sirsniņa pie rindkopas par bērniem :>
Linkapvaino mani

[24. Jan 2011|17:27]
[Tags|]

1997.04.19.

Oponentu iebildumus un jautājumus radījuši Tēvzemei un brīvībai, Demokrātiskās partijas Saimnieks un Latvijas ceļa atbalstītie Saeimas vēlēšanu likuma grozījumi. Partijas vienojušās, ka vēlēšanu likumā nepieciešamas trīs būtiskas izmaiņas - kandidātu sarakstus drīkstēs iesniegt tikai tās partijas, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrējušās vismaz trīs gadus pirms vēlēšanām (uz 7.Saeimu partiju «vecuma cenzs» būtu viens gads), koalīciju sarakstiem vēlēšanās jāpārvar 7% barjera un ar Saeimas lēmumu iespējams atsaukt deputātus. Grozījumu autori uzskata, ka vēlēšanu likuma izmaiņas veicinātu partiju sistēmas konsolidēšanos un stabilitāti, deputātu atbildību vēlētāju priekšā un neradītu nekādas īpašas priekšrocības patlaban pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem, bet citi grozījumos pārkāpumus. Likuma grozījumi ir iesniegti Seimā un, iespējams, jau nākamnedēļ tiks lemts par to tālāko virzību.

«Grozījumu mērķis ir skaidrs - panākt, lai Saeimā paliktu tie, kas tur jau ir,» Dienai projektu novērtēja LSDP līderis Juris Bojārs, par kuru mēdz teikt, ka tieši viņam bijis domāts 5.Saeimas vēlēšanu likuma kandidēšanas aizliegums bijušajiem VDK štata darbiniekiem. «Ar aizliegumiem jau esam radījuši Bojāra un Vidavska fenomenu, vai tad mums ir vajadzīga kāda pagrīdes aizliegta partija? Nav pieņemams šāds kategorisms - aizliegt, ierobežot, nosprostot,» savu viedokli Dienai izteica Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Viņš atzina, ka sabiedrībā «notiek spēlēšanās ap uzvārdiem - Paulu, Peteru, Šķēli, Ulmani. «Visiem liekas, ka kaut kam tur jābūt, bet varu jums pateikt, ka mēs četri nekad neesam kopā sanākuši un kaut ko tādu apsprieduši. Šobrīd domāju, ka nekāda jauna partija netiks veidota,» sacīja G.Ulmanis.

Grozījumu autori uzskata, ka jaunu partiju veidošanās netiek ierobežota, vienīgi prasīts, lai tik nopietni lēmumi tiktu pieņemti laikus. «Grozījumi vēršas pret gadījumiem, kad ekonomiskie grupējumi pirms vēlēšanām atrod kādu populāru cilvēku, kurš savukārt atrod 200 lētticīgos un pēkšņi nodibina partiju. Domāju, esošās partijas nav atstājušas politiskajā spektrā neaizpildītus baltos plankumus un jaunu partiju veidošanās ir nevis programmu, bet līderu jautājums,» Dienai atzina grozījumu autors TB priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Viņš arī uzskata, ka minētie grozījumi nerada nekādas automātiskas priekšrocības tiem politiskajiem spēkiem, kas pārstāvēti Saeimā. Arī citās Eiropas valstīs vēlēšanu likumi ietver papildu nosacījumus jaunām partijām, piemēram, Norvēģijā pirms vēlēšanām dibinātām partijām ir jāpārvar augstāka procentu barjera, presi informēja LC frakcijas vadītājs Andrejs Panteļējevs.

Ja tiks pieņemti TB izstrādātie Saeimas vēlēšanu likuma grozījumi, vairāku partiju kopīgi iesniegtajiem sarakstiem būs jāgūst vismaz 7% no nodoto balsu kopskaita, lai iegūtu pārstāvniecību Saeimā, bet vienas partijas sarakstam procentu barjera paliks iepriekšējā - 5%. No deviņpadsmit 6.Saeimas kandidātu sarakstiem piecus veidoja vairākas partijas kopā, bet Saeimā iekļuva tikai divu koalīciju pārstāvji - LZS/KDS un LNNK un Zaļās partijas koalīcija. «Šie grozījumi man īsti nepatīk, jo tie nozīmē mazo partiju izspiešanu, bet es esmu par sugu daudzveidību - tāpat kā dabā, arī politikā vajadzīgi gan kukaiņi, gan lielās haizivis,» Dienai sacīja Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Askolds Kļaviņš. Sociāldemokrāti uzskata, ka viņi mierīgi pārvarētu arī 7% barjeru, tomēr jau drīzumā domā pilnīgi apvienoties vienā partijā, Dienai sacīja J.Bojārs. Grozījumu autori uzskata, ka līdzšinējā prakse pierādījusi, ka parlamentā koalīciju lemtspēja ir vāja un kopīgi saraksti nedrīkst kļūt par mehānismu, kā mazākām partijām vieglāk iekļūt parlamentā. «Mēģinājums ar nelielu spiedienu veicināt līdzīgi domājošu partiju apvienošanos ir pozitīvs. Ar partijām ir tāpat kā ar bankām - vēlētājiem tās labāk patīk stabilas un ar lielāku kapitālu,» atzina M.Grīnblats. Lietuvā ir līdzīga prakse, ka koalīciju sarakstiem jāpārvar augstāka procentu barjera, sacīja M.Grīnblats.

Viens no strīdīgākajiem ir priekšlikums, kas paredz, ka deputāts pēc Saeimas lēmuma zaudē mandātu, ja viņš izstājas, tiek izslēgts vai neiestājas frakcijā, kuru veido attiecīgā saraksta deputāti (par izstāšanos netiek uzskatīts gadījums, kad izveidojas jauna frakcija). 6.Saeimā jau 19 deputāti ir mainījuši savas politiskās simpātijas, izstājušies vai izslēgti no frakcijas, divas frakcijas tādēļ beigušas pastāvēt.
Visai komplicēta procedūra paredz mandāta anulēšanu - ierosinājumam jānāk no tās partijas lēmējinstitūcijas, kas pirms vēlēšanām ir pilnvarojusi attiecīgā saraksta iesniedzēju, pēc tam priekšlikumu izskata Saeimas Mandātu komisija un balsojot izlemj Saeima. Mandātus zaudē visi saraksta deputāti, ja attiecīgā partija pašlikvidējas. Visi šie grozījumi stātos spēkā tikai no nākamā gada 1.novembra.

LC frakcija ir izteikusi nelielas šaubas, vai šie grozījumi pilnībā atbilst Satversmei, un līdzīgs bažas Dienai pauda arī Satversmes tiesas tiesnieši. «Zināms duālisms te ir, jo vēlētāji tomēr ir nobalsojuši par šo deputātu un var gadīties sarežģītas konfliktsituācijas partiju iekšienē, kur grūti noteikt, kuram taisnība,» Dienai sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs Aivars Endziņš. Viņš arī minēja, ka deputātu atsaukšana nav raksturīga demokrātiskām valstīm, bet gan sociālismam, turklāt arī padomju laikos netika īpaši praktizēta - LPSR laikā tikai Juris Vidiņš vienreiz atsaukts no Rēzeknes tautas deputātu padomes, bet visā PSRS bijuši pieci vai seši tādi gadījumi. A.Endziņš uzskata, ka partijām pašām ar lielāku atbildību jāizvēlas kandidāti: «Rietumu demokrātijās nopietni jādarbojas politikā, lai kļūtu par deputāta kandidātu. Pie mums kāda zvaigzne uzspīd un tad visi kā šakāļi metas virsū un cenšas to dabūt savā sarakstā, bet pēc tam šie cilvēki aiziet,» sacīja A.Endziņš.

Arī M.Grīnblats piekrīt, ka partijām atbildīgāk jāizvēlas kandidāti, bet vienlaikus uzskata, ka, nosakot deputātu atsaucamību, tiktu brīdināti tie, kas startē vēlēšanās ar nekaunīgu mērķi ignorēt partiju. M.Grīnblats uzsver, ka grozījumi nav pretrunā ar Satversmi, jo pamatlikums neļauj vēlētājiem atsaukt deputātus, turpretī Saeimai dod tiesības pašai pārbaudīt savu locekļu pilnvaras. «Domāju, pret šiem grozījumiem nekas nebūtu iebilstams jebkuras partijas godprātīgiem politiķiem, kas ievēro savas partijas platformu. Nav godīgi, ja kāda deputāta politisko uzskatu maiņas dēļ tiek izkropļots tas balsu samērs, kādu Saeimā noteikuši vēlētāji,» sacīja M.Grīnblats.
Linkapvaino mani

[21. Jan 2011|17:22]
[Tags|]

2001.02.27.

Labklājības partija (LP) pirmdien paziņoja, ka apsver iespēju tiesāties ar avīzi "Rīgas Balss" par publicēto rakstu, kurā partijas mēra amata kandidāts Pāvels Seļivanovs izrunājas "mātes vārdiem".

Laikraksts pirmdien publicējis interviju ar Seļivanovu, kura savā krāšņumā neatpaliek no eksministra Aināra Šlesera slavenās intervijas "Rīgas Laikam". Tomēr, ja Šlesers intervijā demonstrēja no valodas viedokļa dramatiskas teikuma konstrukcijas un ne sevišķi augstu domas lidojumu, no Seļivanova intervijas "Rīgas Balsī" katrs var pārliecināties par viņa lamuvārdu zināšanām.


Partija pirmdienas vakarā izplatītā paziņojumā savukārt apgalvo, ka raksts liecinot par partijas popularitātes celšanos un konkurentu bažas.

"Ir zināms, ka bezmaksas reklāma šādu interviju veidā var būt tikai negatīva rakstura. LP bija tam gatava un, piekrītot intervijai, vēlējās pārliecināties, cik zemu var nolaisties minētais laikraksts," paziņojumā uzstāj partijas priekšsēdētājs Jurijs Žuravļovs.

Partijas pārstāvis apgalvo, ka žurnālists esot apsolījis raksta saskaņošanu ar partiju. BNS rīcībā esošās ziņas gan liecina, ka žurnālists neko nav solījis un arī partijas mēra amata kandidāta teiktajā neko nav mainījis.

"Esam pārliecināti, ka turpinājums drīz sekos," uzsver LP.

Avīzē publicētajā tekstā atkārtojas rupjš krievu lamuvārds dažādās formās, piemēram, "I sarkano lukturu iela, bļ**, i transports jāsaved kārtībā bļ**. Un sūdīgākais - tīram gaisam jābūt uz ielas, bļ**". Mēra kandidāta izteikumos atrodami arī vairāki rupji sakāmvārdi krievu valodā, bet domes iecerētais tunelis zem Daugavas, viņaprāt, ir "sosiska" (latviski - cīsiņš).
Linkapvaino mani

[21. Jan 2011|12:11]
[Tags|]

Pētot iepriekšējo vēlēšanu sarakstus, paveras interesanta aina. Piemēram, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Čepānis pēc tam, kad likvidēja LDP ("Saimnieka" pēctecis), pievienojās Jaunajam centram (Dolgopolova partijai). Savukārt 2001. gadā Jaunās Kristīgās partijas sarakstā bija hokejists Laviņš, kā arī Dins Danne, kurš pirms kāda laika kļuva bēdīgi slavens, jo viņu apsūdzēja maza kaķēna izbarošanā savam sunim.

Nacionālisti nesen cepās par Ainaru Melderu, kas tika iekļauts VL-TB/LNNK sarakstā, lai gan iepriekš bijis LC un PCTVL. Viņu pārtrumpo Aivars Saliņš, kas bijis partiju "Mūsu zeme", Nacionālā Savienība "Namejs", Helsinki–86, "Tautas mantojums" un Latvijas Vienības partijas apvienībā, bet pēc tam tika iekļauts Dzimtene/LSP sarakstā. 10. Saeimas vēlēšanās kandidēja no Par prezidentālu republiku saraksta.
Linkapvaino mani

[18. Jan 2011|20:03]
[Tags|]

2004.11.08.

Vairums labējo partiju, kas piedalās valdības veidošanas sarunās, ir palēninājušas pašvaldību vēlēšanu kandidātu sarakstu izstrādāšanu un savas "vēlēšanu lokomotīves" sola nosaukt tikai pēc jaunās valdības izveidošanas.

Partijas jau labu laiku gatavojas nākamā gada 13.martā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām, tomēr pašlaik no politiski labējā spārna partijām tikai apvienība "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (TB/LNNK) ir nosaukusi Rīgas mēra kandidātu.

Partijas "Jaunais laiks" (JL) ģenerālsekretārs Uldis Grava iepriekš solīja, ka skaidrība par partijas kandidātiem būs jau novembra sākumā, tomēr līdz ar valdības maiņu situācija ir mainījusies, atzina Grava.

Grava, kurš ir JL pašvaldību vēlēšanu vadības grupas loceklis, informēja, ka joprojām katru nedēļu notiek JL reģionālās konferences. Turpinās arī diskusija ar TB/LNNK par sadarbību un kopīgu sarakstu veidošanu. LETA jau ziņoja, ka starp partijām ir panākta principiāla vienošanas par sadarbību Daugavpilī, tāpat ļoti ticama ir kopēja saraksta izveide Ventspilī. Tiek diskutēts par sadarbību vēl dažās Latgales pašvaldībās, kurās, abām partijām startējot atsevišķi, būtu mazas iespējas gūt panākumus, papildināja Grava.

Neoficiāli tiek minēts, ka no partijas Rīgā varētu kandidēt bijusī Saeimas deputāte Baiba Brigmane un bijušie ministri - Aivars Aksenoks un Ivars Gaters.

Arī Latvijas Pirmā partija (LPP) esot nolēmusi, ka līdz ar valdības krišanu nesteigsies ar Rīgas mēra un citu iespējamo pašvaldību vēlēšanu kandidātu nosaukšanu, informēja LPP frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Jaundžeikars. Viņš norādīja, ka partijā stājas daudz jaunu biedru un problēmu ar sarakstu izstrādāšanu LPP nebūs. Neoficiāli par LPP Rīgas mēra amata kandidātu tiek minēts Rīgas domnieks Andris Ameriks.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) jau esot pieņemts lēmums par to, kas būs partijas pirmais numurs Rīgas domes vēlēšanās, informēja ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Tas būšot sabiedrībā zināms cilvēks, kas nedarbojas nevienā politiskā partijā, informēja Brigmanis, kurš sīkāk nevēlējās komentēt apvienības izraudzīto kandidātu.

Pašlaik Rīgas domes vēlēšanām partijas reģionālās nodaļas izvirzījušas 90 kandidatūras. Katra partija būs pārstāvēta ar līdzīgu skaitu kandidātu - 30. No redzamākajām kandidatūrām ir esošie domnieki Pauls Putniņš, Ingmārs Līdaka, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Baiba Rivža, bijušais kultūras ministrs Ojārs Spārītis un LZS pārstāvis Roberts Dilba.


Savukārt Tautas partija (TP) neesot noteikusi kādus konkrētus termiņus kandidātu nosaukšanai, norādīja TP preses sekretārs Arno Pjatkins. Neoficiāli tiek minēts, ka Rīgā TP sava saraksta galvgalī varētu virzīt Andri Ārgali.

"Tēvzemieši" pilnu sarakstu sola nosaukt pēc 4.decembra, kad notiks partijas kongress, aģentūru LETA informēja TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats. Jau ziņots, ka TB/LNNK kā Rīgas mēra kandidātu izvirzījusi Rīgas domnieku Jāni Birku. Saraksts tiks veidots ar 31 kandidātu. Valdības krišana gan nav ietekmējusi vēlēšanu sarakstu veidošanu, atzina politiķis.
Linkapvaino mani

[16. Jan 2011|22:30]
[Tags|]

2008.12.06.

Sestdien partijas "Jaunais laiks" (JL) Rīgas nodaļas konferencē par Rīgas mēra amata kandidāti nākamajās pašvaldību vēlēšanās tika izvirzīta partijas priekšsēdētāja un Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa.

Jau konferences ievadā savā uzrunā Āboltiņa pati paziņoja: "Ja jūs teiksiet, ka man ir jābūt Rīga mēra amata kandidātei, es droši vien iešu".


Oficiālu uzaicinājumu Āboltiņai kļūt par JL Rīgas mēra amata kandidāti konferencē izteica JL Rīgas nodaļas vadītāja, Rīgas domes deputāte Baiba Brigmane.

Partijas avīzes "Jaunie laiki Rīgā" speciālizlaidumā politologs Ivars Ijabs apgalvojis, ka "Āboltiņas kandidatūra Rīgas mēra amatam noteikti nebūtu tā sliktākā, īpaši tādēļ, ka viņa, kopš savas tapšanas par partijas valdes priekšsēdētāju, ir diezgan sevi parādījusi, ir atpazīstama sabiedrībā un, salīdzinot ar Aivaru Aksenoku, Āboltiņa ir vienkārši Margarēte Tečere".

Aģentūrai LETA JL domes priekšsēdētājs Artis Kampars apgalvoja, ka Āboltiņas kandidatūra Rīgas mēra amatam ir izraudzīta, ņemot vērā viņas popularitāti un vēlētāju uzticību.

Pēc Kampara teiktā, "vēlētāji grib redzēt Rīgas domē līderus, kuriem uzticas un kuriem ir vīzija". Nākamajā Rīgas domē darāmos darbus JL sola konkretizēt partijas kongresā, kas notiks nākamā gada pirmajā ceturksnī.

JL Rīgas nodaļas konferencē asa kritika tika veltīta Rīgas domes pašreizējai koalīcijai un mēram Jānim Birkam (TB/LNNK), kura mīļākā nodarbe, pēc JL frakcijas vadītāja Olafa Pulka teiktā, "ir skaitīt dienas līdz pašvaldību vēlēšanām, tādējādi ar gandarījumu konstatējot, - jo mazāk laika atliek, jo mazākas iespējas ir viņu nomainīt amatā".

Asi tika kritizēts Rīgas pilsētas nākamā gada budžeta projekts, kas, pēc Brigmanes teiktā, ir "nesaimnieciskuma apliecinājums". Brigmane apgalvoja, ka pašreizējā Rīgas domes koalīcija plāno "šķiesties ar līdzekļiem trekno gadu garā", tāpēc JL frakcija pieprasīs pārstrādāt budžeta projektu, veidot to sabalansētu un bez deficīta

JL Rīgas domes deputāts Valdis Liepiņš pauda pārliecību, ka JL, kas ģenerē idejas galvaspilsētas pašvaldībai, ir pārvērtusies par pozīcijas partiju, bet koalīcija, kas visus JL priekšlikumus noraida, pārvērtusies par opozīciju.

Kā piemērs JL konferencē tika minēta pēc partijas ierosinājuma izveidotā "Pretkorupcijas komisija". "Diemžēl, lai kā arī necenstos tās vadītājs Einārs Cilinskis (TB/LNNK), viņa partijas biedrs Birks ir ievirzījis šīs komisijas darbu rutinētā papīru lasīšanā, un nekur tālāk tā netiek," apgalvoja Pulks.

Gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, JL ir ļoti stingri un skaidri definējusi, ka Rīga ir partijas prioritāte, un Rīgas prioritātes ir arī partijas prioritātes, atzina Brigmane.

Galvenā ziņa, ko priekšvēlēšanu laikā JL vēlas nodot vēlētājiem, ir tā, ka JL ir "labēja, sociāli atbildīga partija un Rīgā tās galvenais uzdevums ir panākt, lai iedzīvotājiem, tiktu nodrošināti tie pakalpojumi, kas jāsniedz pašvaldībai," norādīja Brigmane.

Šobrīd, pēc viņas domām, aktuālākie pakalpojumi ir sociālie pabalsti, kas saistīti ar komunālo maksājumu apmaksu, aktuāls ir jautājums par sabiedriskā transporta normālas darbības nodrošināšanu un iespēju cilvēkiem ērti pārvietoties pilsētā bez savām automašīnām.

Ļoti svarīgs jautājums ir arī jauno ģimeņu nodrošināšana, kas ir pamats tautas nākotnei.

JL konferencē asi vārdi tika veltīti tiem pieciem "pašlabuma meklētājiem", kuri ir pametuši JL frakcijas rindas, kad tā pārgāja opozīcijā. Tie ir Ivars Gaters, Imats Rākins, Aivars Aksenoks, Anatolijs Aleksejenko un Maija Stefane. Sevišķu izbrīnu JL frakcijas priekšsēdētājs pauda par Aksenoka "iekūleņošanu pie tiem [TB/LNNK], kas izmeta viņu no amata".

Pulks apgalvoja, ka Rīgas domē "JL deputāti ir "spaidīti un kārdināti", un deputātu staigāšana no vienas frakcijas uz otru galvaspilsētas domē ieguvusi līdz tam neredzētus apmērus". LPP/LC kas tikko pārvarēja 5% vēlēšanu barjeru un kurai sākotnēji bija četri deputāti Rīgas domē, pārvilinot cilvēkus no citām frakcijām, nu ir kļuvusi par vienu no lielākajām frakcijām un tā "turpina lenkt sociāldemokrātus".

Pēc Pulka teiktā, "tas tracina cilvēkus un veicina nevēlēšanos piedalīties vēlēšanās".


Pulks pauda viedokli, ka partiju savstarpējie kašķi traucē Rīgas domes veiksmīgu darbību, to arī neveicinot Birka histēriskie paziņojumi", par sociālo krīzi, kas iestāšoties, ja tiks nolemts pārstrādāt nākamā gada budžeta projektu.

Kā prognozēja Pulks, Birkam varētu nākties atzīt, ka sakarā ar straujo budžeta ieņēmumu samazināšanos, nav naudas, lai izmaksātu algas uzblīdušajam pašvaldības darbinieku skaitam.

Birkam arī tika pārmests par dārgo Dienvidu tiltu, kurš ir "uzlicis parādu slogu Rīdzinieku bērniem un mazbērniem".

Uzrunājot konferences dalībniekus JL domes priekšsēdētājs Artis Kampars pauda viedokli, ka ir vērojama acīmredzama līdzība starp jaunievēlēto ASV prezidentu Baraku Obamu un JL dibinātāju Einaru Repši, kura solījumi 2002.gadā arī bija "izplūduši un ne vienmēr izpildāmi". Bet gan Obamam, gan Repšem "vēlētāji vienkārši noticēja", teica Kampars.

Savukārt tagad, pēc Kampara teiktā, partijām uzticas tikai 5% vēlētāju, tāpēc priekšvēlēšanu programmās viņiem jāpiedāvā "taustāmi un vienkārši risinājumi".

JL Rīgas nodaļu turpinās vadīt Baiba Brigmane, jo viņa bija vienīgā kandidāte šim amatam.

Spriežot pēc partijas avīzes speciālizlaidumā teiktā, politologi visai piesardzīgi vērtē JL izredzes nākamajās Rīgas domes vēlēšanās.

Pēc "Latvijas faktu" direktora Aigara Freimaņa teiktā, šobrīd līdzīgās vai paralēlās pozīcijās no vēlētāju viedokļa raugoties, atrodas vairākas partijas, no kurām viena ir JL. Viņaprāt, muļķīgākais esot tas, ka tām, pirmkārt, ir jāsacenšas savā starpā, lai panāktu savu īpašo pozicionēšanos vēlētāju acīs. Vairāku partiju, piemēram, "Pilsoniskās savienības", sabiedrības "Citai politikai", Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, JL pozīcija šobrīd neesot skaidra. Taču tās visas kopā varot pretendēt uz tikšanu pāri 5% barjerai.

Politologs Jānis Ikstens saka: "Ja pieņemam, ka nenotiek kādi milzīgi politiski satricinājumu, teiksim, domes amatpersonu iesaistīšanās kriminālprocesos, apsūdzības, tad es JL izredzes vērtētu kā vidējas". Viņš norāda, ka "austrumslāvu partijas" esot visnotaļ populāras, tās neapšaubāmi gūs labus rezultātus domes vēlēšanās. Savukārt tā saucamo "latviešu partiju" vidū ir pietiekami liela konkurence, un daļa no tiem cilvēkiem, kas agrāk balsoja par JL šobrīd ļoti nopietni izvērtē jaunos spēkus. Tas samazinot JL popularitāti.
Linkapvaino mani

Gada balva [11. Jan 2011|18:52]
[Tags|]

Šogad Gada balvā nominanti pasūdīgi. Roka albuma nominācijai nevarēja savākt pat piecus kandidātus. Alternatīvās mūzikas albumam nominēja Janas Hermanes EP (nav iebildumi pret mūziku, bet gan par faktu, ka tas ir EP) un Dzelteno pastnieku "Naktis" (faktiski remāsterēts 1987. gada ieraksts). Toties, piemēram, Židrūnam — apaļa nulle nomināciju. Tāpat interesanti, ka Triānas parks skaitās debija, bet tas jau ir cits jautājums.



Gada balva būs jāredz vienīgi, lai noskatītos, kura grupa šogad dabūs nospēlēt savu dziesmu un parādīties/atgriezties slavas saulē. Pēdējos gados — Labvēlīgais tips un Instrumenti, agrāk — Reigani.
Linkapvaino mani

[31. Dec 2010|21:50]
[Tags|]

Manas last.fm klausītākās grupas un dziesmas 2010:

1. Placebo 134
2. Oasis 100
3. Mazie Smirdīgie Kociņi 92
4. The Doors 75
5. Mark Ronson & The Business Intl 66

1. Suede – Animal Nitrate 25
2. Mark Ronson & The Business Intl – Bang Bang Bang Featuring Q-Tip, MNDR 24
3. Love – The Red Telephone 19
3. Mazie Smirdīgie Kociņi – Sintezatoru pludmale 19
3. Simons K – Gājējs garām 19

Gada cilvēki Latvijā:

1. Valdis Dombrovskis
2. Ilmārs Poikāns
3. Toms Grēviņš

Gada cilvēki ārzemēs:

1. Džulians Asānžs
2. Čīles ogļrači
3. Jurijs Lužkovs

Laimīgu visiem 2011. gadu!
Linkapvaino mani

[31. Dec 2010|13:50]
[Tags|]

2006.05.18.

Krimināllietas materiālus un telefonsarunu ierakstus tā sauktajā "Jūrmalgeitas" skandālā jeb Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietā Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" nodevis lietā iesaistītais Gvido Harijs Volbrugs. Tā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta avīze" apgalvoja Volbrugs, norādot, ka šādi vēlējās panākt maksimālu šīs lietas caurspīdīgumu.

Arhitekts nenoliedz, ka iedevis aploksni Jūrmalas domniekam Ilmāram Ančānam.

"Piekrītu, ka esmu draņķis, ka visi četri draņķi – arī piekrītu, taču Ančāns nedrīkst būt par nacionālo varoni, jo viņš ir tāds pats draņķis," tā laikrakstam sacījis Volbrugs. Arhitekts pazinis Ančānu personiski, turklāt Jūrmalas domnieks vairākas reizes aicinājis Volbrugu kandidēt vēlēšanās viņa partijas "Mūsu zeme" sarakstā.

Volbrugs arī laikrakstam stāstījis, ka "par kukuli pat runas nebija" apgalvo arhitekts, viņš tikai piekritis būt par starpnieku sarunās ar Ančānu par atbalstu Hlevicka ievēlēšanai.

Uz priekšlikumu atbalstīt Hlevicki, domnieks painteresējies, ko šī nometne viņam var solīt. Volbrugam nav bijušas pilnvaras un iespējas kaut ko solīt, tāpēc Ančāna klātbūtnē zvanīts Leonīdam Lasmanim, kurš solījis drīz ierasties. Sākotnēji Ančānam esot solīts komitejas vadītāja amats un vieta Bulduru slimnīcas padomē ar atalgojumu 500 lati mēnesī. Ančāns zinājis, ka alga padomē ir tikai 300 lati, taču Lasmanis solījies to nokārtot.

"Neatkarīgā" norāda, ka Lasmanim, iespējams, solīts pilsētas izpilddirektora amats, tad to nokārtot viņš varētu. Šobrīd Ančāns ieņem Labklājības un izglītības komitejas vadītāja posteni, turklāt ir arī mēra Ineses Aizstrautas padomnieks.

Jau vēlāk sarunas Lasmanim pajukušas, jo pienākusi informācija, ka Ančāns sadarbojas ar KNAB. Taču stundu pirms mēra vēlēšanām Ančāns zvanījis Volbrugam, ka "tavi draugi ir nenopietni", bet vēl pēc 50 minūtēm Lasmanis aicinājis arhitektu steidzami ierasties domē. Vestibilā saticies ar Lasmani, kas esot viņam iegrūdis rokās aploksni, kura jānodod Ančānam. Pasperot pāris soļus, starpnieks sapratis, ka pulkstenis jau ir 14.15, domes sēde sākusies, tāpēc Lasmanim taujājis, kā nodot aploksni, ja deputāts sēž zālē. Tas kaut kam piezvanījis un pēc tam pateicis, ka Ančāns pēc 10 minūtēm iznāks no zāles.

Deputāta uzvalks bijis bez kabatu atlociņiem, ārā rēgojušies 5–6 centimetri no aploksnes malas, tāpēc Volbrugs to izņēmis, pārlocījis uz pusēm un atlicis atpakaļ. Jau vēlāk KNAB materiālos viņš redzējis nofotografētās 500 eiro naudaszīmes. Volbrugs noliedz, ka zinājis par naudu: "Tur tikpat labi varēja būt gan čeks par miljonu, gan saraksts, par ko jābalso."

"De facto" materiāli nonākuši, kad apsūdzētajiem izsniegts apsūdzības raksts. Tad veselas "grāmatas" ar sarunu izdrukām izskatā lieta arī nonākusi pie žurnālistiem, kas no šiem dokumentiem izkopējuši sev nepieciešamo, laikrakstam klāstījis arhitekts.
Linkapvaino mani

wtf [29. Dec 2010|16:06]
[Tags|]

Es laikam esmu pilnīgi stulbs, izskaidrojiet man šito => http://mango.delfi.lv/zinas/nejedzibas/redakcija/sarona-stouna-piekerta-snaucam-degunu.m?id=35989499
Linkapvaino mani

[26. Dec 2010|19:36]
[Tags|]

2002.12.23.

Bijušā Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) līdera Alfrēda Rubika vadītā Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) vēlas atjaunot 1991.gadā pēc augusta puča aizliegtās LKP darbību.

LSP 8.kongress sestdien uzdeva partijas politiskajai padomei "atrisināt jautājumu" par Latvijas Komunistiskās partijas darbības atjaunošanu (turpināšanu), kā arī "Latvijas komunistu morālo un tiesisko reabilitāciju".

Rubiks BNS sacīja, ka LSP jau sen domājusi par nepieciešamību atjaunot komunistiskās partijas darbību un bija nepieciešams tikai kongresa "morāls atbalsts".

Partija izveidojusi juristu grupu, kas gatavos LKP darbības atjaunošanai nepieciešamo dokumentāciju. Taču Rubiks teica, ka vēl nav zināms, kam šie dokumenti jāiesniedz, jo konsultācijas ar juristiem vēl nav notikušas. Tā kā lēmumu par LKP darbības apturēšanu savulaik pieņēma Augstākā padome, kuras funkcijas pārņēmusi Saeima, tad neesot skaidrs, vai dokumenti jāiesniedz uzreiz Saeimā vai vispirms kādā citā institūcijā, klāstīja Rubiks.

Dokumentus LKP darbības atjaunošanai varētu sagatavot tuvāko divu vai trīs mēnešu laikā.

Partija arī nolēma sadarbībā ar pārējām kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) partijām atcelt ierobežojumus bijušajiem Latvijas Komunistiskās partijas biedriem balotēties vēlēšanās.


[..]

Bijušie Latvijas Augstākās padomes deputāti, kas savulaik balsoja par Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) darbības izbeigšanu, pauž neizpratni.

Bijušais Saeimas deputāts no "Latvijas ceļa" Andrejs Panteļējevs BNS sacīja, ka "tā Komunistiskā partija, kas veica attiecīgās noziedzīgās darbības pret Latviju, nav atjaunojama" un tas šobrīd arī nebūtu iespējams.

"Grūti man iedomāties, ka Vācijā, piemēram, varētu atjaunot nacionālsociālistus," sacīja Panteļējevs.

Saeimas deputāts Juris Dobelis BNS sacīja - "vēl joprojām nevaru sagaidīt, kad tiesās komunistus par tiem noziegumiem, ko jau pastrādājuši, tāpēc ir amizanti dzirdēt [par ieceri kompartiju atjaunot], it īpaši jau Latvijā."

Apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Jurkāns neredz "neko traģisku" savu apvienības biedru Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) vēlmē atjaunot kompartijas darbību, taču norāda, ka par frakcijas atbalstu šai iecerei vēl jādiskutē.

Jurkāns BNS sacīja - "ja mēs dzīvojam brīvā valstī un ir cilvēki, kas vēlas īstenot komunisma ideoloģiju", viņiem jābūt šādai iespējai. Jurkāns norādīja, ka LSP kongresā sestdien piedalās komunisti no Grieķijas un Beļģijas, kas ir gan Eiropas Savienības, gan NATO dalībvalstis. "Tāpēc Grieķijai slikti neklājas un arī Beļģijai nedraud sabrukums," ka šajās valstīs darbojas komunisti, pauda PCTVL līderis.
Linkapvaino mani

Kas? Kur? Kad? [26. Dec 2010|00:47]
[Tags|]

Kas? Kur? Kad? gada fināls šoreiz bija ļoti interesants. Kopumā atgādināja finālu pirms diviem gadiem, kad Kozlovs uzvarēja :>
Linkapvaino mani

Latviešu stāsti [19. Dec 2010|23:04]
[Tags|]

Šodien JRT noskatījos Latviešu stāstus (8, 9, 10)

8. stāsts (Apine) bija par sievieti, kuras sapnis bija kļūt par aktrisi. Tas mani ne pārāk aizrāva. Lai arī zālē dzirdēju kādu krācam, es godīgi noklausījos visu sakāmo, tomēr mani aktrise nespēja aizraut.

9. stāsts (Āboliņš) bija krietni interesantāks. Stāsts par jūrnieku bija daudz saistošāks, gan Āboliņa tēlojuma dēļ, gan humora dēļ, gan arī tādēļ, ka tas man atgādināja stāstus, ko par savu dzīvi man ir stāstījis mans tēvs un vectēvs.

10. stāsts (Daudziņš) bija, manuprāt, pats labākais. Autobusa šoferis, kas uzskata savu dzīvi par tukši nodzīvotu. No vienas puses spēja uzjautrināt un no otras — aizdomāties, kam arī būtu jābūt teātra mērķim.
Linkapvaino mani

Gada komentārs [14. Dec 2010|19:23]
[Tags|]

14.12.2010.
Nolemj atbrīvot Asanžu pret drošības naudu


Jans

Taa sieviete kura itka bija izvarota gadijumaa nestraadaa uz ASV droshibas dienestu?
Kartejais Amerikanju murgs,lai piespietu Džuljenu Asanžu pie sienas,un neparaadiitu citus dokumenus.
Tos nelieshus Amerikanjus Latvija ievilka un lava vinjiem visatlautibu Vaira Vike Freiberka.
Neliete!
Ja es buutu pie stuures,es tos nelieshus lidz Alaskaij aizdzitu.
Un taalaak!
Visas pasaules serga!!!
Tagat Afganistana,pirms paris gadiem Iraka vai nav par traku,un ko vinji vispaar atlaujas.
Linkapvaino mani

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]