12:20 - GO VEGAN!!
sākās viss te, ar cibiņa personīgās gaumes ķidāšanu. kā jau ierasts internātā, šķēpi tika lauzti un pa kādam personīgam apvainojumam paspruka.man garlaicīgi laikam bija un parunāties sagribējās. sanāca, ka uzrakstīju pagaru personiskas dabas komentāriņu, kas principā atspoguļo manu pašreizējo samierinošo nostāju.
"par vegānu nepiedzimst, palielam, ja neskaita alerģijas un vēl kaut kādas mistiskas kaites. tas nozīmē, ka tas ir dzīves laikā izveidots paradums/pārliecība.
atgādināšu, ka es nāku no nabadzīgas lauku ģimenes, kas savukārt ir ļāvis man personīgi izbaudīt to prieku, kad mājās pārtikas nav un māte zupu vāra no cirvja kāta. mana māte ir cēlusies no vēl (finansiāli) nabadzīgākiem apstākļiem. daudzbērnu ģimene ar vienu apgādātāju. lauku romance saproti, un tas ir veidojis viņas pārliecību un saprašanu par saimniecības vadīšanu. tici man, neskatoties uz to, ka lauku dzīve ir nu jau tikai skaistas atmiņas un dzīve tiek vadīta galvaspilsētas mikrorajonā, par tv redzēto, patērētāju sabiedrībai raksturīgo izšķērdību mātes mājās nevar būt ne runas.
es pats esmu visēdājs kurš priekšroku dod veģetārai pārtikai. nemaz nejūtos apdalīts, ja pusdienās ir ar olīveļļu apslacīta salātu lapa. mani novērojumi sakrīt ar vegānu (šos es redzu kā ekstrēmistus-veselīgas dzīves fašistus) sludinātajiem absurdiem modernajā sabiedrībā. piekrītu, ka govīm izgriezt caurumu vēderā, lai pa tiešo varētu piekļūt pie kuņģa, un aizbāzt to ar plastmasas puļķi ir pat grūti nosaukt par nehumānu. audzēt vistas būros zem lampām, kā tādus redīsus arī neatbalstu. mājdzīvnieku selekcionēšanu un tādejādi kropļojot dzīvniekus un padarot tos atkarīgus no cilvēka labās gribas es redzu kā slimu perversiju, un tā tālāk un tā joprojām.
par šīm tēmām runāju un spriežu ar sev tuviem cilvēkiem un sagaidu sapratni un līdzaizdomāšanos. pretī sniedzu to, ko sagaidu. tas ir, es uzklausu un mēģinu saprast viņu izvēles un pārliecības.
tāds atšķaidīts liberālisms neizbēgami noved pie kompromisiem. redz, ja es negribu, lai man kāds kaut ko uzspiež, pirmāmkārtām neuzspiežu citiem.
un zini kas ir interesanti, kopš esmu mainījis savu taktiku komunikācijā ar līdzcilvēkiem (jā, neticēsi, bet es reiz biju pusaudzis un anarho-fašists), miers pilnīgs un nekāda aizvainojuma. tagad, kad ciemojos pie mātes, viņa atvainojas, ja vakariņās ir savārīta zupa ar pamatīgu gaļasgabalu tajā un piedāvājas man sačinīt kaut ko bez gaļas. es pasmaidu pasaku paldies un palūdzu šķīvīti zupas, tik piekodinu, lai gaļu neliek šķīvī. un pie vakariņu galda bez karojošām pozīcijām varam paburbuļot par tēmām, kas personīgi satrauc."
bildītes, nopersonīgās kolekcijas, kas, manuprāt, lieliski ilustrē karojošos vegānus:
multenīte, kura stāsta par to kā tika panākts miers uz zemes:
miers uz zemes
vispār visa šitā galā vēl tikai gribēju pieķeksēt savu vispārīgo nostāju par galēji radikāliem uzskatiem un kustībām, jo nesenā sieviešu solidaritātes diena un filozofiskas cīņas svešās cibās sacēla pārdomu vilnīšus.
tātad
pirmkārt, man nepatīk uzstādījums, ka mums par katru cenu ar kādu, par kādu, par ko ir JĀCĪNĀS/JĀKARO. jāpanāk, ka kāds maina savu viedokli, pārliecību, ticību. varmācīgi jāmodina, jāstumda un jāapgaismo.
šis uzstādījums liek pieņemt, ka kāds(i) ir kaut kādā mērā labāks(i), pārāks(i), gudrāks(i) un vajadzīgāks(i) par citiem. tas savukārt ir īsais ceļš uz sociālo darvinismu, fašismu, diktatūru un galu galā fizisku un garīgu verdzību.
tai pat laikā radikāļu kustības un organizācijas ir nepieciešamas mūsu sabiedrībā. tās kalpo kā slimības simptomi, kā ceļa zīmes mūsu attīstībā. bez feministēm diez vai sievietēm būtu izdevies ieņemt līdztiesīgu (vismaz uz papīra) vietu sabiedrībā. bez komunistiem un sociālistiem diezvai skandināvijā realizētais liberālais sociālkapitālisms (šito nosaukumu laikam pats esmu izdomājis, bet saprast jau var..) būtu izdevies. un bez karojošajiem vegāniem nez vai veselīgas ēšanas kultūrai un kažokzvēru problēmai būtu tāda rezonanse sabiedrībā.
vienvārdsakot, problēma ir jāapzinās, lai to varētu risināt!
žēl, ka mūsdienu publiskā informācijas telpa ir piebāzta ar visu. katrs sauc pēc uzmanības un visi kopā ar vien paceļ balsi.
es izvēlos runāt ar vien klusāk un tikai ar tiem, kas atbild bez naida.