Nakts vidū pamodos, jo biju nosapņojis, ka kāds manā dzīvoklī rāpjas iekšā pa logu. Piecēlos un, drošs paliek drošs, gāju vērt logus ciet, bet, tā kā visi logi atradās vēdināšanas stāvoklī un pavērtā loga šķirbiņa izskatījās par mazu, lai pa to ielīstu cilvēks, nospriedu, ka tas ir lieki, un gāju atpakaļ gulēt. Ka es dzīvoju 5. stāvā un tādā augstumā neviens pa logiem ij nedomā rāpties iekšā, prātā neienāca. Varbūt nākamreiz.