[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 15 most recent journal entries recorded in
laacz's LiveJournal:
- Esmu pazīstams ar vienu no projekta bīdītājiem.
- Produkts ir simtprocentīgi tapis Latvijā.
- Biju no tiem, kas fināla taisnē bija testētāju vidū (lai arī mega pienesumu, šķiet, nedevu).</p>
| Wednesday, April 17th, 2013 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 11:32 am | Vāzes statistika: lietotāji Man nevedās ar tiem solījumiem publikai par lasāmvielu. Vāzes statistiku vācu, bet, ja vienā brīdī ir iedvesma, nav laika. Ja ir laiks, nav iedvesmas rakstīt. Un es, saprotieties, esmu tāds baiss iedvesmas cilvēks. Ar gadiem, tiesa, rodas iespaids, ka spēju sevi piespiest kaut ko izdarīt arī bez iedvesmas. Bet, ne visu. Tagad pamēģināsim nobrieduša cilvēka piegājienu, kuru plašāk pazīst kā ja-vajag-tad-vajag principu.
Tātad, ierakstā ieskicēšu savus secinājumus par Waze lietošanas paradumiem Latvijā, pamatošu ar skaitļiem, mazliet izklāstīšu metodiku, kā arī pašās rakstu sērijas beigās pasniegšu mazu dāvaniņu. Šis būs ieraksts ciparofīliem. Nekādu atbildību par interpretācijas un koeficientu izvēles pareizību neuzņemos. Kā arī, šis raksts nav domāts vāzes lietošanas attaisnošanai, gļuku un nepatikas izrādīšanai. Šī ieraksta mērķis ir aptuveni aplēst to, cik daudz jamo lieto pie mums. TL;DRŠis ir rakstu sērijas pirmā daļa, kurā parunāsim tieši par lietotāju skaitu un tā dinamiku. Kad tikšu galā ar ierakstu sērijas nākamo daļu, runa jau būs par ziņojumiem, kur tie tiks uzlikti uz kartes, kā arī paanalizēsim tos kvalitatīvi un kvantitatīvi. Pašlaik vāzi visā pasaulē lietojot 44 miljoni lietotāju. No tiem 70 tūkstoši esot veikuši labojumus vai papildinājumus kartēs. Mans apgalvojums (izvērstāk tālāk) ir tāds, ka pašlaik Latvijā ir 90 tūkstoši aktīvu vāzētāju, ja rēķina tos, kas lieto vāzi vismaz reizi mēnesī. Zinu, ka cipars varētu šķist pārlieku liels, it sevišķi, ja uzmet aci šim rīkam. Tāpēc vēlos atskaitīties, ka veicu arī mazu rezultātu pārbaudi. Kādu laiku glabāju arī tā dēvēto gpstrack informāciju, kas tehniski ir katras sesijas noapaļotas koordinātas ik pēc noteikta laika intervāla. Beidzu glabāt, jo datu apjoms bija skarbs, kā arī koordinātas bija noapaļotas ar precizitāti līdz daždesmit kilometriem (snapped to grid). Taču, tas man ļāva saskaitīt pieglabātās sesijas, kuras ir Latvijā (vismaz viens punkts ir Latvijas teritorijā), kā arī tās, kuras ir ārpus Latvijas (neviens punkts nav Latvijas teritorijā). 2012. gada decembra griezumā šādu uzskaitīto nelatvijas sesiju skaits nepārsniedza pāris procentus, kas ir pieļaujama kļūda. Pāris definīcijas un aksiomas. Vāzi lieto lietotāji. Katram lietotājam, ieslēdzot vāzi, tiek izveidota tā dēvētā sesija. Vienam lietotājam dienā var būt vairākas vāzes sesijas (man tās parasti ir divas – uz darbu un vakarā mājup). Lietotāji vāzi lieto ar dažādu regularitāti. Es to lietoju ik dienas, bet citi varbūt reizi nedēļā vai retāk. Attiecīgi, saskaitot ikdienas lietotājus mēs iegūsim mazāku skaitli, nekā saskaitot tos, kas lieto vismaz reizi nedēļā. Mēs vēlamies gūt atbildi uz jautājumu par faktisko vāzes lietotāju skaitu Latvijā. Atbildes ir vairākas, jo jautājums ir pārlieku universāls. Lietotāju skaits, kas vāzi lieto regulāri (vismaz reizi noteiktā periodā). Unikālo lietotāju skaits noteiktā periodā (dienā, nedēļā). Kopumā kopš 2012. gada 15. maija esmu saskaitījis piecus miljonus sesiju vismaz 80 tūkstošu unikālu vāzētāju lietotāja vārdu izpildījumā. Ir maza ķeza – manai datu vākšanas metodei nav pieejams lietotāja identifikators. Tas nozīmē, ka visi “Andris”, sakarā ar iespēju būt vairākiem lietotājiem ar vienu nickname, tiek skaitīti kopā. Bet, neskatoties uz to, viņi visi ir automātiski vai manuāli veikuši 1,1 miljonu ziņojumu. Tas nozīmē, ka vidusmēra Latvijas vāzētājs ir bijis vai arī pašlaik ir regulārs šī produkta lietotājs. Labi, vidējais neeksistē. Tas nozīmē, ka aktīvākie lietotāji ir nejēgā aktīvi, bet pasīvie nemaz tik pasīvi tomēr nav. Paveroties uz datiem, augšējā daļa izskatās apmēram sekojoši. Visā pārskata periodā visaktīvākais ir bijis lietotājs “guest”, kurš ir reģistrējis 690 tūkstošus braucienu. Protams, ka ar “guest” tiek apzīmēti visi vāzētāji, kas nav izrādījuši vēlmi reģistrēties. Savukārt, ņekijs “laacz” ir veicis teju 700 braucienu ar kopējo ilgumu 500 stundas (kļūda ir ±1min katrai sesijai). Tagad sekos amatiera piegājiens mistiska koeficienta aprēķināšanai. Lai arī aiz muguras sekmīgi absolvēta pirmā ģimnāzija, nevarētu teikt, ka es esmu baigais ķeneris visā šajā ciparu padarīšanā. Lai gūtu aptuvenu priekšstatu par lietotājiem, tad nācās no pirksta izzīst koeficientu, ar kuru pareizinot unikālo lietotājvārdu skaitu, mēs iegūtu aptuveno faktisko lietotāju skaitu. Sakārtojot lietotājus pēc to sesiju skaita, izlēmu novilkt robežu pie 2010 sesijām, jo nākamajam lietotājam ir puslīdz sakarīgs lietotājvārds. Šādu “anonīmo” sesiju skaits kopā ir apmēram 900 tūkstoši. Pārējo sesiju skaits ir 4.2 miljoni. Izdalot 4.2 miljonus ar 74 tūkstošiem (lietotājvārdu skaits), mēs iegūstam, ka vidusmēra vāzētājs ir lietojis vāzi ~57 reizes. Piemērojot šo vidējo sesiju skaitu anonīmajiem un, pieņemot, ka viņi uzvedās tieši tāpat, iegūstam 16 tūkstošus anonīmu lietotāju. Tātad, vienpadsmit mēnešos vāzi Latvijā ir lietojuši apmēram 90 tūkstoši lietotāju. Noignorēsim ierīču maiņas, jo šis faktors nozīmīgu lomu varētu sākt spēlēt divu gadu griezumā. Varam secināt, ka, pareizinot lietotājvārdu skaitu ar 1.22, mēs iegūstam faktiskos vāzētājus. Tad, nu, šo koeficientu pieņemsim kā dotu. Pieņemsim arīdzan to, ka šis koeficients ir konstants laikā. Laiks grafikiem! 2012. gada maiju un šī gada aprīli mēs neapskatām, jo tie nav pilni. Interesanti, ka pagājušā gada izskaņā (ziema, sastrēgumi?) lietotāju skaits auga, bet sesiju skaits kritās. Tas varētu nozīmēt, ka daudzi vāzi izmēģināja. Kā arī, interesanta ir tendence, ka ikmēneša lietotāju skaits gada laikā ir pieaudzis par trešdaļu un pārsniedzis 60 tūkstošus.
Kas attiecas uz vidējo brauciena ilgumu, tad tas no 22 minūtēm pagājušogad ir pieaudzis līdz 32 minūtēm martā. Janvāris, tiesa, izceļās ar vidējo braucienu 39 minūtes. Zemāk, savukārt, grafiks ar vāzes lietotāju skaitu ikdienā.
Kā pēdējā parādīsies, lai arī ne pati noderīgākā bildīte kopējā skatījumā, tad mazliet parāda interesantas tendences par lietotāju piebirumu un atbirumu, mērot tos dienas griezumā. Pirmais sniegs, Ziemassvētku un jaungada iepirkšanās drudzis, kā arī salīdzinoši radikālais (un man pagaidām neizskaidrojamais) kāpums februāra beigās.
Interesanti, ka dienas griezumā sesiju skaits diez ko neatpaliek no lietotāju skaita, kamēr nedēļas un mēneša garumā sesiju skaits vairākkārtīgi pārsniedz lietotāju skaitu. Tas nozīmē to, ka lielākais vairums vāzētāju tomēr ir regulārie. Ja ne katru dienu, tad gana bieži. Dienā vienam braucējam ir ~2 sesijas, nedēļā – 5-6 sesijas, kamēr mēnesī to skaits vidēji ir 14. Secinājumi? Paši domājiet ;) Es varu teikt, ka lietotāju skaits diezgan konsekventi aug gan ikdienas, gan nedēļas, gan mēneša griezumā. Ja mēnesī tie ir ~60k, bet pēdējo 10 mēnešu laikā bijuši pavisam 90k, tad lielākā daļa ir puslīdz regulārie lietotāji. Pēc šīs relatīvi bōring lasāmvielas kā nākamo gaidām to, ko solīju sākumā – bildītes, grafikus un cipariņus par vāzes ziņojumiem. Tas gan varētu prasīt vairākus aizraujošas datu analītikas pārpildītus vakarus :) | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Monday, April 15th, 2013 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 10:30 pm | Interaktīvs mūzikas video Man absolūti nezināma grupa ir realizējusi labu ideju, kā savu jauno mūzikas klipu padarīt virālu (kā latviski būtu?), popularizēt sevi, kā arī iegūt čupiņu jaunu fanu. Ideja ir vienkārša, bet rezultāts ir fascinējošs. Skatoties mūzikas video, Tev ir jākustina peles kursors atbilstoši uz ekrāna rakstītajam. Kursora kustība tiek ierakstīta, bet stundas laikā tā tiek ievietota video. Tu neesi vienīgais kursors. Tādu videoklipā ir tūkstošiem. Mazliet izskatās pēc bitēm. P.S. Jā, šī saite arī automātiski iepostējās tviterī, bet patiesībā tā bija ieraksta vērta. Jātiek vaļā no šī refleksa. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 11:00 am | Labākās laika ziņas Esmu vergs sīkiem un šauri specializētiem servisiem. Piemēram, lai noskaidrotu precīzu laiku kādā pasaules malā, es atveru vienu pašu lapu, pierakstot beigās vietu. Piemēram, time.is/newyork vai arī time.is/eastern_time. Itin kā ar to būtu par maz, uz telefona vai datora, atverot pašu time.is, tas parāda ne tikai precīzu laiku, bet arīdzan to – cik ļoti ierīces pulkstenis ir neprecīzs. Kā arī to, vai telefons laiku ir pagriezis uz vasaras, vai arī nav :)
Otra lieta, kas pēdējo dažu nedēļu laikā ir sagaidījusi cienīgas inovācijas, ir laika ziņas. Precīzāk – prognoze. Jo tieši prognoze mani parasti interesē, nevis kas cits. Šoreiz ne tā, kas ir pulkstenisks, bet gan tā, kas ir meteoroloģisks. Forecast.io. Ar ko serviss ir brīnišķīgs? Tas skaidri pasaka ne tikai to, kas notiek, bet ļoti uzskatāmi parāda tagadni un tuvāko nākotni. Kā arī, brīnišķīgi tekstā apraksta prognozes būtiskākos momentus. Nav izmisīgi jāmeklē, kur pārslēgties starp F° un C°, nav jāmeklē pati informācija. Viss ir redzams, viegli uztverams un skaidrs.
Laiks rādīs, cik šis serviss ir precīzs, taču savam modelim izmanto visu – sākot ar GFS un beidzot ar Norvēģijas meteoroloģiskā institūta kaut ko. Pašlaik ar piedomāšanu, taču biežāk atveru tieši Forecast.io, lai gan meteo.lt krituliai aizvien šķiet lielisks. Un tāds sīkums, kā patreizējās atrašanās vietas noteikšana. Vezerčaneļi, pabīdās. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Thursday, April 11th, 2013 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 5:30 pm | Ēdīsim kā zvēri Ja cilvēku ēstu kā dzīvnieki, tas izskatītos apmēram tā. Brīnišķīga realizācija.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1:31 am | Deviņdesmito gadu gada datora izvēle Ir 1993. gads. Latvijā vienīgie cilvēki, kam ir saskarsme ar datoriem, ir saskaitāmi uz nedaudz roku pirkstiem. Lielākā daļa no datoriem ir radinieku vai organizāciju ziedotie. Jo iztērēt 1000 dolārus, lai iegādātos dzelzi, nav viegli. Bet te, trakie amurikāņi, saproties, stāsta, kā tieši jāiegādājas jauns dators. Cik megabaitus un kur, kādu klaviatūru. Protams, runa ir par dārgo galu, bet pievērsiet uzmanību laptopiem ;)
Bet Latvijā? Piemēram, 1997. gadā procedurāli nekas diži neatšķīrās no mūsdienām. Tu varēji palūgt salikt sev datoru, bet varēji nespringt un par stipri dārgāku naudu iegādāties lielo ražotāju kompi (IBM, piemēram). Vienīgās atšķirības bija parametros. Bet summas, ar kurām būtu bijis jārēķinās, bija tieši tās pašas. Nu, labi. Mūsdienās desktopu pērk reti, kurš. Un nav jau tā kā tolaik, kad neviens ārpus izdevniecībām neko par makintošiem tā īsti arī nebija dzirdējis :P Jaunu dzelžu cenas sākās no latiem 300-400. Lietotie – divi simti. Tajā laikā visi jau provēja ietirgot tieši pentiumus. Piemēram, 1997. gada māviens vai 1998. gada Var. Ja ne pentiums, tad otra izvēle bija AMD. Un bija arī trešā – Cyrix :) Kas attiecas uz operatīvo atmiņu, tā bija astoņi un sešpadsmit megabaiti. Protams, dārgā gala dzelžiem varēja sastapt arī 32MB. Un, ja kāds parādīja datoru ar 64 vai 128MB atmiņas, tad tas bija jau absolūts kosmoss. Lai gan daudziem mājās bija vēl vecie labie 386. un 486. (gan intel, gan amd, gan cyrix) ar 2 un 4 MB. Uz astoņiem megabaitiem Doom 2 gāja tāpat kā uz četriem, bet lādējās dāāāudz ātrāk. Ja jaunos datoros lika 1.5GB un 2GB cietos diskus, tad profesionālajos jau bija neprātīgie trīs gigabaiti. Runājot par mājas lietotāju, kurš pirka tikai un vienīgi lietotus vai arī lika kopā pats, tad bija parasti Inteļa vai AMD 486 ar 4MB atmiņas un vecu, kaut kur sazīmētu 200MB cieto disku. Un vēl. Ja tanī laikā pirki datoru, tad par labo toni tika uzskatīts dot līdzi peli un tās paliktni :) Varbūt Tev ir pieglabājusies kāda cenu liste no deviņdesmitajiem? Vai kāds pastāsts? Vai arī esmu kaut ko ne tā pateicis? | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1:31 am | Tad kā ir? Bērnības sapnīti piepildīji? Kad biju mazs, dikti garšoja iebiezinātais piens (сгущёнка). Nereti pa kluso izdūru divus mazus mazītiņus caurumiņus, un, savā bērna prātā cerēdams, ka neviens nepamanīs, nedēļas laikā ledusskapī esošā pilnā budnžiņa pārvērtās par ledusskapī esošu tukšu.
Kad saņēmu pirmo kabatas naudu (manā ģimenē tā nebija ierasta lieta), iegādājos tuvīnajā veikalā iebiezināto pienu (1 gab. bundž.) un kukuli svaigi ceptas baltmaizes (1 gab. kuk.). Apsēdos lielās istabas vidū uz grīdas un gardu muti visu to notiesāju. Viens pats. Tātad, pavisam drošs, ka Tu savā bērnībā arī sev biji nosolījies, kļūstot pieaugušam, kaut ko nopirkt daudz vai veselu un apēst. Tad kā i`? Nopirki? Apēdi? Ko? Kā garšoja? | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1:31 am | HTC One apskats Jā, virsrakstā nav kļūdas. Un runa ir par tieši TO HTC One. Šogad ir divi androīdtelefoni, par kuriem sapņot. Viens ir Samsung Galaxy S IV. Bet otrs nu ir nonācis manās ķetnās. Labs ir. Palielījies esmu, ķeramies pie lietas. TL;DR nepacietīgajiemTelefons ir vairāk nekā lielisks. Androīdiem neierasti kvalitatīvs, ar lielisku telefonkameru, ņiprs. Fantastisks dzelzis. Ja piekasīties, tad pie HTC Sense saskarnes ar flīzēm noklusētajā mājas ekrānā. Pie savas Android modifikācijas viņiem ir nopietni jāpiestrādā. Pieejams būs no aprīļa. Cena oficiāli nav zināma, bet jau tagad ir skaidrs, ka tas varētu būt pats dārgākais Android telefons līdz šim. Ja uzskati, ka esi augstā plaukta mērķauditorija, un vari atļauties iztērēt šo pagaidām nezināmo summu, ņem ciet pie pirmās izdevības. Es ņemtu. Tā kā šoreiz man ir izdevies uzrakstīt kaut ko baisi garu, tad, ja interesē izvilkt tikai pašu interesējošāku, meklē pēc atslēgas vārdiem “kamera”, “skaļ”, “kval”, “sense”, utt. Par HTCIzskatās, ka HTC mainās. Viņiem nekas cits neatliek. Es pats uzskatu, ka viņu pagājušā gada modelis HTC One X ir daudz pārāks par Samsung Galaxy S3. Diemžēl, ne vienmēr uzvar tas, kam ir labākais produkts. Bet tagad, mīlīši, ir atnācis jauns karalis. Lai gan, ņemot vērā masīvo Samsung mārketinga budžetu, HTC nāksies pasvīst. No otras puses, HTC jau tagad var uzskatīt par otru populārāko androīdtelefonu ražotāju. Internets ir pilns ar minējumiem par tālāko lietu virzību. Gads ir tikai sācies, bet, skatoties uz HTC flagmani, nākamais solis nav gluži acīmredzams. Es vairāk sliecos ticēt tiem, kas raksta, ka HTC vienkāršos savu piedāvājumu un centīsies trāpīt precīzi tur, kur vajag. Neveiksmes gadījumā, tiesa, šāds piegājiens varētu kompāniju būtiski ievainot vai pat izslēgt no spēles pavisam. Piekrītu tam, ka viņi varētu nākt klajā ar mazāku One. Savukārt, Samsung izgudrotajā Galaxy Note segmentā ielīst varētu būt ļoti grūti, jo bez pašas ierīces Note nāk ar stipri bagātu funkcionalitāti. Par telefonuPaņemot rokā, pirmais kas iekrīt acīs, ir tā šokējoši augstā kvalitāte. Kā jau minēju – neierasta lieta androīda pasaulē. Ja nebūtu HTC uzraksta, varētu domāt, ka pie androīdu ražošanas ir ķēries Apple :>
Samsung Galaxy S4 rokā turējis neesmu, tāpēc sajūtas salīdzināt nevarēšu. To jums pastāstīs Kristaps. Taču, jāatzīst, pēc tehniskajiem parametriem Samsung šī gada galaksijs ir ātrāks, ietilpīgāks, funkcionālāks. Telefons ir slēgts absolūti un pilnībā. Ja rūpīgāk papētīsi, pamanīsi to, ka telefonam nav nevienas pašas skrūvītes. Nevienas pašas izbīdāmas detaļas (ja neskaita microSIM slotu). Atmiņas karti neieliksi, akumulatoru nenomainīsi. Bet ar 32 vai 64 gigabaitiem tā kā vajadzētu pietikt ilgākam laikam, ne? Lai tiktu klāt iekšām un mobilo telefonu serviss spētu to izjaukt, ir jāiegādājas speciāla prese, ar kuru šo telefonu var dabūt vaļā (zinu, ka “prese” un “vaļā” kopā neiet, bet trust me). Protams, to par velti neviens nedod. Izdaudzinātā blīvuma izšķirtspēja var sagādāt pārsteigumu, ka atsevišķās aplikācijās nebūs īsti padomāts par to. Attiecīgi, elements var paslēpties aiz elementa, bet karte dēļ cita mēroga izskatās pavisam savādāk. Telefonu bija plānots laist pārdošanā šomēnes, taču šādu tādu piegādes problēmu dēļ (runā, ka kameras detaļas), pasākums atlikās uz aprīli. Ak, ja par kameru, kas ir viens no reklāmas saukļiem, tad skatieties paši. Zemāk esmu mēģinājis salīdzināt Nokia Lumia 920, kam pašlaik ir viena no labākajām telefonu kamerām un HTC One.
Kopumā – Lumia ir daudz prātīgāka krāsu izvēlē, kamēr HTC One izšķirtspēja un grauda izmērs tik tiešām atbilst reklamētajam. Ja nekad mūžā neliksi blakus Lumia bildes, vari būt lepns par savu HTC One kameru. Tā tik tiešām ir lieliska. Kameras aplikācija pati nāk ar šādiem tādiem bonusiņiem, bet tie vairāk vai mazāk ir standarta – dažādi režīmi, panoramēšanas iespēja, ātrfoto (pēc tam izvēloties labāko bildi), dažādi efekti, improvizēts HDR. Par ātrdarbību nav ko diži teikt. Visi jaunākie telefoni ir ātrāki par iepriekšējiem. Visiem tiem ir lielāki akumulatori un mazāks enerģijas patēriņš. Visiem tiem ir labāki ekrāni. Mans androīdu tests, tiesa, atklāja vienu nepatīkamu niansi. Piespraužam pie mana modificētā auto USB lādētāja (lodējums, lai telefoni pieņem to kā 100% barošanu), palaižam vienlaicīgi Waze un VideoReg. Un braucam. HTC One kādu laiku darbojās lieliski, bet pēc aptuveni 25 minūtēm paziņoja Ja iegādāsies šo telefonu, pastāv liela iespēja, ka nāksies arīdzan nomainīt turētāju automobīlī. Uz malu pabīdītais microUSB caurumiņš man neļāva smuki ievietot One turētājā. Šis One ir pirmais, kurš nāk ar jauno HTC Sense 5 saskarni. Lai gan apakšā ir 4.1 androīds (vēēēēēcs), tiek solīta arī 4.2 versija. Ar to, visticamākais, viss oficiālais ražotāja sistēmas atjauninājumu atbalsts arī beigsies. Telefonā nu jau ir vairs tikai divas pogas. Back un Home. Turklāt, Home poga saprot parastu pieskārienu, dublutpieskārienu (aplikāciju pārskats) un pieturēšanu (Google Now). Kas attiecas uz pirmo ieraudzīto flīžveidīgo saskarni – mazliet apjuku. Tā cenšās apkopot un Flipboard stilā parādīt visu, kas, telefonaprāt, tev ir aktuāli, bet kaut kā.. neveicās. Varbūt es varētu šādu vidžetu laiku pa laikam apskatīt, bet iemest viņu noklusētajā mājas ekrānā? Nē. Iespaids par Sense 5, diemžēl, nav tas pats, pats labākais. Šis tas ir patīkami, bet lielākā daļa tomēr šķiet kaut kā samudrīta. No otras puses – pierastu un pat nepīkstētu. Ja negribās redzēt tā dēvēto BlinkFeed, vari uzlikt kādu citu no ekrāniem par noklusēto. Pāris reizes gribējās padauzīt galvu pret kādu cietāku virsmu. Gribētu šo telefonu, bet ar standarta androīdu.
Vēl mazliet vīlos, ka, neskatoties uz DLNA atbalstu, no mana mediju servera telefons spēja ieraudzīt un atskaņot tikai .mp4 failus. MKV palika neredzami. Savukārt, milzīgs prieks bija par audio kvalitāti. Fantastiski kā uz austiņām, tā arī uz iebūvētajiem stereo skaļruņiem (nav aktuāli, bet kādam varētu ļoti patikt). Un spēja to visu pēc noklusēšanas atskaņot no mana NAS’a caur DLNA pāri pa WiFi. Jā, par skaņu. Nogrieziet to maksimāli minimālu :) Un pat tad, kad tas ir izdarīts, viss ir skaļš, viss ir uztraucoši skaļš. Modinātājs nemodina, bet liek izlēkt no gultas panikā, ka sācies trešais pasaules karš. Telefona zvans, kad izvilkts no kabatas, liek justies ļoti, ļoti neērti, ka tālrunī tā īsti veikli vēl neproti nospiest nospiežamo vai pavilkt pavelkamo, lai to apklusinātu. Pietrūkst feino un pārdomāto modinātāja toņu no Nokia Lumia. Negaidīti, šis telefons arī nodemonstrēja netipiski lielisku skaņas kvalitāti sarunas laikā. Pēc gadiem ar iPhone tas bija a shocker. Runā, ka ar telefonu tu vari kontrolēt visu savu mājas televizora skatīšanos, bet to es tā īsti nesapratu. Vai arī noslinkoju saprast. Ir FM radio. Neierasti, atzīšu :) Kas attiecas uz akumulatora darbības laiku, nevajag sagaidīt kosmosu. Dienu izvilks brīvi, bet nekas fundamentāli labāks par normālu telefonu nav. SecinājumiJa mēs salīdzinām tehniskos parametrus, lielos vilcienos (un mazos tramvajos) HTC One ir ļoti tuvu pašai augšai. Ja cena apstiprināsies, tas mazliet pabojās kopējo bildi. Taču, joma, kur neviens pašreiz un tuvākā nākotnē pieejams telefons nestāv i ne tuvu, ir telefona izskats, sajūta rokā un kvalitāte. Diemžēl, tas negarantē, ka HTC spēs sacensties ar Samsung. Tas garantē to, ka HTC nekur nepazudīs un cieši turēs savu pozīciju. Pagaidām man šķiet, ka šis ir pats, pats, pats labākais šī gada androīdtelefons, neskatoties uz viduvējiem (salīdzinot ar citiem flagmaņiem) tehniskajiem rādītājiem. Samsung Galaxy S4 var būt pārāks pēc parametriem, bet tam nekādi neizdosies konkurēt ar sajūtām, paņemot rokā un lietojot One. Desmit no desmit lācīšiem es nedotu, bet deviņus – pavisam droši. Varbūt pat deviņus ar pusi. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1:31 am | Vytautas minerālūdens sper vēlreiz ar MinusIQ Vai atceraties psihodēlisko un memēm pārbāzto leišu Vytautas minerālūdens reklāmu? Ja atceraties, atsvaidziniet atmiņā. Ja nē, tad noskatieties un beigās noelšiet “wow”.
Pārējos Vytautas video var atrast pie kāda lietotāja. Un tagad šī pati lietuvieša britu aģentūra ir izspērusi savu kārtējo pigoru. Šoreiz tās ir (izdomātas) IQ samazinošas zāles. Un, ja pati ideja ir oriģināla, tad es sajūsminos par kaut ko pavisam citu. Par izpildījumu. Pēc kaut kā šāda saka “sold”, nedomājot. Vārdu izvēle, monologa uzbūve, audiovizuālais fons. Katrs no šiem elementiem ir noslīpēts tikai vienam – pārdot kā ideju, tā arī produktu.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1:31 am | Mēles mežģi Latviešu valodā nemaz tik diži daudz nav to piņķerīgo vārdu virknējumu. Bet nupat tviterī uzzināju jaunu mēles mežģi. Veikls meklējums gūglē gan atklāj, ka nekāds sevišķs jaunums tas nav.
Tā pati gūgle padalījās vēl ar kaudzīti, ar kuru var iepazīties te. Drošības pēc pārpublicēšu arī te. Ja nu pazūd? :) Papildināts ar anglisko ierunāto dzeju no Vilx- komentāra: Dr Seuss – Fox in Socks (Animated Book). Lūk, tas jau ir pilnīgs un absolūts kosmoss.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1:31 am | Windows Phone 8: HTC 8X, 8S un Lumia 920 Pēdējā gada laikā esmu tāda kā maza staigulīte. Mētājos starp dažādu ražotāju un dažādu platformu telefoniem. Tādējādi vēlos mazliet tikt vaļā no stereotipiem, kas raksturīgi ilgstošiem iphone lietotājiem. Rezultātā esmu tas, kurš jau labu laiku ir pārgājis uz androīdu un tagad jau otro nedēļu staigā ar dažāda kalibra Windows 8 telefoniem. Tātad, te būs mazs pieredzes apkopojums par pašiem telefoniem, platformu un tā visa vietu manā un potenciāli arī jūsu dzīvē.
Īsumā? Jā, man patīk Windows Phone 8. Diemžēl, ja viņi neturpinās strādāt ar platformu un pašu telefonu iespējām, nekas vairs nebūs glābjams un zaudējumi būs grandiozi. Bet telefons kā tāds ir lietojams. Aplikācijas lielākoties arī ir pieejamas tās pašas, kas ierastas. HTC Garumā, savukārt, lasiet tālāk. Ar nopūtu atzīstu, ka raksts ir sanācis mazliet haotisks un saraustīts. Pārāk daudz sakāmā un pārāk maz laika to visu vienā piegājienā uzrakstīt. Plānu arī bija slinkums sacerēt ;) Pirms diviem gadiem ilgāku laiku palietoju Windows Phone 7. Toreiz platforma atstāja laba sākuma, bet izteiktas nepabeigtības sajūtu. Šoreiz, iepazīstoties ar HTC atbildīgo meiteni, saruna neviļus nonāca pie tā, ka varētu palietot divus jaunos Windows Phone 8 telefonus. Mani jau uz gadžetiem ir dikti jāpierunā, bet kaut kā viņiem izdevās pielauzt. Pēc tam sakritības rezultātā tiku pie vēl viena necila telefoniņa no Nokia. Lūkosim raudzīt vai divu gadu laikā kas ir mainījies. Rezultātā gandrīz mēnesi secīgi nostaigāju ar trim dažādiem (tik tiešām dažādiem) Windows Phone 8 telefoniem. Pirmie divi bija HTC Vienosimies – šajā rakstā, runājot par Windows Phone, es runāšu tieši par astoto versiju, nevis strupceļaino 7.x laidumu. Par šo visu rakstīt nav viegli, ja grib pateikt ko jaunu. Vai arī ir viegli, jo var nošpikot. Kā uz to skatās. Platforma pārsteigumus nesagādā. Ražotāji arī. Viss ir tā kā puslīdz vienāds. Par pašiem aparātiem. 8X ir HTC flīžtelefonu piedāvājuma pirmais – jaudīgais un lielais modelis. 8S, savukārt, ir otrais – mazākais brālis. Vai māsa. Ar tiem nekad neko nevar zināt. Starp citu, vai zināji, ka HTC ir pilnais nosaukums un tas nav HTC Corporation? Tas ir 宏達國際電子股份有限公司. Angliski tulkojas kā Great Achievement International Electronics Corporation. Pieticīgi un visai aziātiski. Taivāniešu kantoris savulaik guva atzinību ikurāt, tirgojot Windows telefonus. Vai PDA, kā tos toreiz sauca. Atsevišķā rindkopā jāizceļ Nokia Ak, jā. Drošs, ka gribi zināt arī Nokia pilno nosaukumu. Tas ir Nokia Oyj (Nokia Corporation). Ko interesantu par šiem? Hmm. Varbūt to, ka oficiāli Nokia varētu uz saviem telefoniem zem logotipa rakstīt Tātad – divi lieli telefoni un viens mazs. Patiesībā, ja jūs pērkat Windows 8 telefonu, izvēle visticamākais būs tieši starp diviem izmēriem. Pirmais ir 4.3″, kas nav androīdistiem ierastie milzeņi, bet nav arī nekādi sīkaļas. Otrais, savukārt, ir patīkamais 4″. It kā cipariski starpība nešķiet liela, bet sajūtiski (kas par vārdu!) viss ir stipri savādāk. Protams, miniatūristi var cierēt uz janvārī klajā laisto Lumia 620, kas ir tikai mazliet lielāku ekrānu par ceturto aifounu, bet ir mazākais no visiem windows telefoniem. Vai arī, ja nu ir mazuma sajūta, iepriekšminētais Samsung Ativ S ar 4.8″ būs tieši laikā.
Kur procesori, kur gigaherci, kur RAMi? Es atļaušos tos neminēt, jo uzskatu, ka šīs platformas telefoniem pagaidām veiktspēja nav jāmēra. Tas tāpēc, ka visi viņi ir veikli. Nekas nebremzē, nekas nekur neaizkavējas. Jā, var gadīties, ka kāda aplikācija neskrien tik naski, kā gribētos, lai gan no manis lietotajām neviena neuzvedās dažādi uz visiem trijiem. Visas bija vienādiņ ņipras kā uz mazā 8S, tā uz mega lumijas. Par aķīti arī nav vērts runāt. Nu, jā, velk viņš dienu. Ja lietosi normāli, drošs, ka izvilks arī pustotru, divas un pat vairāk dienas. Gadu neizvilks, nē. Kas attiecas uz foto, tad es par to visu neko diži nejēdzu. Skaidrs ir tas, ka kompaktkameru tirgus ir būtiski sarucis tieši pateicoties tam, ka kā primārais fotoaparāts kā mājai tā ceļojumam ļoti bieži tiek izmantots telefons. Kā jau apskatam pienāktos, iemetīšu dažas kolāžas. Seciniet paši. Lumia ir foršas un puslīdz pareizas krāsas, taču izšķirtspēja un attēlā piedāvātais grauds aizvien ir dramatiski, pat salīdzinot ar visu ziepīšu ziepīšiem.
No programmatūras viedokļa HTC ir pliks Windows Phone 8 ar vienu HTC aplikāciju, kas rāda laiku (gan pulksteņa gan ārā esošo). Savukārt, lumijā ir šis tas interesants. Aatsevišķa aplikācija animēto gifu jau nu nē, bet animētu fotogrāfiju ģenerēšanai (Cinemagraph). Tu pafotografē dažas sekundes, tad tālrunis piedāvā izvēlēties daļas no bildes, kurās ir notikusi kustība. Pārējo atstāj statisku no pirmā kadra. Otra fotoaplikācija ir Smart Shoot, kas vienkārši sabildē čupu ar bildēm un ļauj pēcāk izvēlēties labāko. Creative Studio ir vienkārša attēlu uzlabošanas aplikācija – mazliet instagrama un mazliet efektiņu. Nokia Transit mūsu valstī ir bezjēdzīgs, jo nav datu. Visā visumā nekas grandiozi atšķirīgs, bet Nokia telefonus, kur tas viss jau ir iekšā, nevis atsevišķi instalējams, mazliet izceļ. Vēl varētu patikt, ka pēc noklusēšanas ir pieejamas bezsaistes kartes – norādi valstis, kuras lejupielādēt un basta. Arī navigācija darbojas bezsaistē ar lejupielādētajām kartēm. Un lejupielāde ir vienkāršā veidā – saraksts ar valstīm. Šis produkts, kas sākotnēji bija vienkārši Nokia Maps, tad daļa no Ovi platformas, bet tagad – Here, ir viena no lietām, kura nokijai ir padevusies un ir tik lieliska, ka pat Microsoft nolēma licencēt tieši tās, pametot novārtā savu produktu. Savulaik Ovi laikos viss bija slikti. Cik tagad pameklēju, izskatās ļoti labi uz citu (khehem) fona. Vēl gan jāpiestrādā pie adresēm un POI. Kā arī, telefonā bez maksas līdz ar to ir pieejama navigācija. Ar visu bezsaisti (offline)!
Jāpiebilst, ka visas Nokia aplikācijas un arī HERE saime ir pieejamas visiem Windows Phone 8 telefoniem, ja to prasības atbilst aplikācijas uzstādītajām. Kas attiecas uz Bing meklētāju, tad tā ir viena no telefona lielajām nepilnībām. To gan var daļēji novērst, Internet Explorer nomainot noklusēto meklēšanas pakalpojuma sniedzēju (atveram IE, nospiežam trīs horizontālos punktiņus labajā apakšējā pusē, atveram Ja skatāmies uz interfeisu, tad viss ir vienkārši, lai gan pie pāris saskarnes konceptiem ir jāpiešaujas. Pāris vietās mazliet pietrūkst sajēgas, lai automātiski un ar pirmo piegājienu kaut ko izdarītu (piemēram, kursora pozicionēšana tekstā). Klaviatūra gan ir joks. Es saprotu, ka atsevišķās valodās šāds trīs atsevišķu mēmo taustiņu koncepts ir ģeldīgs, taču mūsu mēlē nav neviena burta, kuram varētu uzlikt gan jumtiņu, gan strīpiņu. Pie kam, lai būtu pavisam savādāk (it kā nepietiktu), garummīkstinājumzīme ir jāliek pēc attiecīgā burta uzrakstīšanas. Piemēram, lai uzrakstītu “ā”, nospiežam “a” un tikai pēc tam garumzīmi. Vai arī pieturam un pavelkam a burtu, kas ir ierastāk, bet paildzina rakstīšanu.
Ja man būtu jāizvēlās tieši WP8 telefons, es priekšroku dotu tieši mazajam HTC 8S. Tas varbūt nav pats jaudīgākais telefons pasaulē, taču pavisam noteikti ir vispatīkamākais no trim sajūtu ziņā. Izmērs ir lielisks. Rakstīšana sākumā bija diezgan kļūdaina mazā ekrāna dēļ, bet pieradu un beigu beigās drukāju ne sliktāk kā tad, kad drukāju uz iPhone. Iespējams, ka, tiklīdz parādīsies miljons aplikāciju tieši šai platformai, domāšu savādāk, bet pašlaik uz šī it kā mazā telefona viss darbojas ņipri. Kamera – jā. Tā varēja būt foršāka, bet par cenu ir arī atbilstošas iespējas. Nesamulsti, ja viņu bodītē neatrodi sevišķi daudz aplikāciju. Ja vēlies baudīt puslīdz plašu to klāstu, kā reģionu norādi USA. Starp citu, aks ir patīkami, mainot šos telefonus es piefiksēju to, ka līdzi nāk viss, izņemot aplikācijas. Īsziņas, kontakti, utt – tas viss tiek rezervjkopēts uz mākoni, lai vajadzības gadījumā tiktu atkopēts atpakaļ. Vēl patika tas, ka telefona atrašanu var ieslēgt ar vienkāršu ķeksīti. Nav nekas jāinstalē, nav nekas jāreģistrē. Ķeksīti ieslēdzam un telefons ir atrodams iekš WindowsPhone.com. Ar visām standarta iespējām – piezvanīt, aizslēgt, izdzēst. Meklēšana gan notiek stipri ilgāk, nekā iPhone vai iPad. Tiesa, meklējot telefonu, ja tas prasa ilgāku laiku, tev atsūtīs e-pastu, kad tas tiks atrasts :)
Vispārīgi prātojumi par Windows Phone 8Ja mēs paskatāmies uz platformu kā tādu, tad situācija ir diezgn bēdīga. Popularitātes nav, aplikāciju arī nav. Pašlaik vispār ir tikai trīs plus viens ražotājs, kas ir laiduši klajā telefonus ar Windows Phone 8. To var saprast varbūt tāpēc, ka uzsvars principā ir likts un planšetdatoriem. Telefoni pašlaik ir “tā starp citu”. Ar iepriekšējo negaidīti terminēto Windows Phone 7 (arī 7.5 un 7.8) to skaits bija maķenīt lielāks. Ir sajūta, ka Microsoft ir pārvērtējuši savas spējas cīņai vairākās frontēs vienlaicīgi un tagad netiek tā īsti uz priekšu nekur. No otras puses, spriežot pēc tā, ka Microsoft ir paziņojuši par atbalsta beigu termiņu patreizējai OS versijai, tad ir pamats domāt, ka tuvākā gada vai pusotra laikā mēs redzēsim kaut ko interesantu tieši Windows Phone 8 jomā. Galu galā, Windows 8 trīsplatformu pūķis kaut kā to uguni īsti spļaut negrib. Un viņiem ir bijis laiks pārgrupēties, ja operatīvi pārdala resursus, apzina kļūdas un to visu plānveidīgi ar skatu nākotnē un racionāli labo. Tātad, pašlaik Windows 8 var paķert no Nokijas (Lumia sērijā tādi ir 7), no HTC (mazais foršais 8S un mazliet lielākais 8X), Samsunga (Ativ sērija ar 4.8″ milzi S un standarta 4″ mazulīti Odyssey), kā arī tas nabaga plus viens – Huawei Ascend W1. Tie ir tā saucamie launch partners, jeb kompānijas, ar kurām Microsoft ir panācis vienošanos, ka tieši tās uz paša Windows 8 klajā nākšanas laiku laidīs klajā abilstošus telefonus. Tiesa, ar nokiju ir mazliet savādāk. Tā principā, lai arī laiku pa laikam mazliet paspirinās, tomēr ir atkarīga tikai un vienīgi no Microsoft platformas veiksmes. Ja neskaita to, ka viņi MWC papildus divām lumijām anonsēja pārīti jaunu podziņtelefonu :) Situāciju saasina arī korejiešu Samsung. Tas ne tikai spēcīgi pluina Apple, bet arī ietur diezgan normālu atrāvienu no pārējiem konkurentiem un pat atļaujas diegan droši draudēt arī savu panākumu atslēgai – gūglei. Gluži nesen viņu jaunais mobilo šteļļu CEO paziņoja, ka Windows 8 iekārtas neko diži netirgojas, bet Microsoft Surface vispār ir neiedvesmojošs (lackluster). Tirgus daļa ir ļoti statistisks (lasīt – pagriežams kā vēlies) jēdziens. Runā, ka atsevišķās valstīs Eiropā tā ir daži procenti, kamēr ASV un Āzijā, kas ir stūrakmeņi globālajam tirgum, neko diži neiet. Windows 8 telefonu piedāvājums liecina par to, ka ražotāji ir piesardzīgi un tik vien kā izpilda minimālo programmu. Izņēmums ir UK, kur pateicoties abām Windows versijām summārā tirgus daļa pagājušā gada nogalē esot bijusi ap 5%. Nekādi, tiesa, nevaru atrast autoritatīvu avtu, kurš apstiprinātu, ka tik tiešām Polijā Windows Phone ir 16%. Globālajai veiksmei ir nepieciešama lokāla veiksme lielajos tirgos. Pašlaik tas vēl nav noticis. Un, lai cik ļoti, ļoti, ļoti man gribētos, lai Microsoft un partneri saņemās, pēc vairāku gadu nekā sāk zust arī cerība. Plus, kas ir ļoti būtisks moments, ražotājiem nav iespējas atšķirties. Androīdam katram no tiem ir sava saskarnes versija. Te viss ir vienāds. Dzelziski arī progress ir apstājies, jo visiem jau viss ir. Tāds kā sociālisms. Visas ierīces ir ātras, neviena nebremzē, izskatās vienādi, darbojas vienādi – ko darīt? SecinājumiJa gribās pašķaidīt savu ikdienu, veicot kārtējo telefona nomaiņu, pagaidi aprīli un izvēlies kādu no Windows Phone 8. Nomirt nenomirsi, varbūt pat kļūsi laimīgāks. Ir jābeti, taču bez tiem nu nekur. Es pats gan teikšu nē, jo esmu dikti piekasīgs. Plus – uz WP aizvien nav Waze, kuru izmantoju dien’ dienā. Taču, pērkot tālruni, esi uzmanīgs. Nenopērc “veco” 7.x. Paskaties internetā un pārliecinies, ka ieinteresējušais modelis tik tiešām darbojas ar windows phone 8, jo tam būs iespējams iegūt atjauninājumus. Nepērc arī, lai piedod man aģentūras un ražotāju pārstāvji, krutos biezos WP. Tie ir dārgi, bet būtiski ne ar ko neatšķiras no mazākajiem brāļiem un māsām. Tik vien kā ekrāns lielāks. Un dzelži jaudīgāki. Kas reti kam ir nepieciešams. Ja jāizvēlas starp Lumia 920 un HTC 8X, es pat nezinu. Pirmais ir piestūkāts ar visu iespējamo, kamēr otrais ir daudz parocīgāks un nav tik smags. Es, piemēram, diezgan netīšām uzmetu lumiju uz kājas. Patiesībā jau gandrīz uz zemes, bet pēdējā brīdī pašāvu apakšā kāju. Māt, kā es lamājos no sāpēm. Ko lai saka. Ir lietas, kas kaitina, bet tās var aizvākt no sākumekrāna. Ir, savukārt, arī lietas, kas ir lieliski vienkāršotas, salīdzinot ar citiem. Viens interesants fakts. Diemžēl, Bluetooth klaviatūru pievienot gan neizdosies. Tālrunis to ierauga, ļauj pievienot, atpazīst un savienojas, taču pēc pāris sekundēm atvienojas. Tā tas bija uz visiem trim telefoniem. Ja prasīsi – kāpēc, tad te būs atbilde:
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1:31 am | Fearless Wheels Lai arī parasti nepopularizēju šāda tipa produktus, šoreiz man ir pāris iemesli tomēr to darīt. Tātad, viens no mūsu fiksīšu un motokrosa šumaheriem vārdā Artūrs Matisons kādu laiku atpakaļ piedraudēja, ka radīs savu spēlīti mobilajām ierīcēm. Neko diži par viņu pašu nezinu, taču solījumu atceros presē lasītu. Beidzot produkts ir tapis un mana skepse par to, ka tas būs kaka (ja vispār būs) tika izkliedēta vienā setā. Fearless Wheels.
Esmu diezgan aizrautīgs casual spēlīšu spēlētājs (it sevišķi uz ios ierīcēm, kur tādu ir vairāk un kvalitāte ir daudz augstāka), kas ļauj man būt maziņam ekspertiņam šajā jautājumā. Personīgi man, fakts, ka šī spēlīte ir tik ļoti kvalitatīva, bija negaidīts pārsteigums. Pat nevienu īstu gļuku neatradu. Spēlīte mani arī diezgan nopietni aizrāva līdz brīdim, kad kļuva pārāk komplicēta. Attiecīgi, ja ir iebildumi, tad tikai pret to, ka grūtības līmenis diezgan strauji kāpj un beigās pie viena līmeņa iziešanas var gadīties pavadīt diezgan ilgu laiku. iPhone versija maksā dolāru (90 eirocentus), kamēr iPad versija maksā divus dolārus (1,79 eiro). Ja ir kādi jautājumi par aplikāciju vai saistītām lietām, uzdodiet komentāros. Domāju, ka Mārcis varētu arī piekāpt un atbildēt. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1:31 am | Par TO Ko tu raksti maksājuma laukā “informācija saņēmējam”, ja atdod parādu vai vienkārši kādam pārskaiti naudu? Nevar, taču, visu laiku iztikt ar bezpersonisko un neko neizsekošo “pārskaitījums”, “pārvedums” vai “paldies”. Daudz feināk ir pārskaitīt pretējam dzimumam naudu un tur ierakstīt “Par to”. Vai arī jebkuram pierakstīt “Par dzejas rindu publicēšanu”, “Paldies par trīsfāzu dehidratora imersijas burkānu spiedes ventili”, “Paldies par semifiligrāno bilingvistiskā žiroskopa kalibrāciju”, “Par skaistām acīm”, “Atdosi ar ierastajiem procentiem”, utt. Un ko tu tādu esi rakstījis? | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1:31 am | Ričards Fainmens Kad runā par ģenialitāti un fiziku, parasti tā īsti nevienu citu kā Einšteinu nepiemin. Otra nianse ir, ka, pieminot Einšteinu, runā tikai par relativitātes teoriju, lai gan viņš aiz sevis atstāja daudz vairāk – kā viens, tā sadarbojoties ar citiem. Taču, protams, ar vienu pašu ekscentrisko un ģeniālo Einšteinu pasaulei nepietiktu. Ir vēl milzums ģēniju un lielāks milzums to, bez kuriem ģēnijiem daudz kas nebūtu sanācis. Ja esi mācījies nu jau labu laiku populārajās (ja prasītu man – klapēt pusi ciet) humanitārajās iestādēs un par fiziku nezini absolūti neko. Ja ej normālā skolā, bet fizikā kaut kur mazliet esi pazudis. Ja vienkārši vēlies atkārtot to visu brīnišķīgā veidā no viena šāda ģēnija, lasi tālāk. Ričards Fainmans. Nobela prēmijas laureāts (kopā ar vēl diviem zinātniekiem par pētījumiem kvantu kinētikā). Kad runā par kvantu aprēķiniem un mistisko kvantu skaitļošanu, jāpiemin Fainmans, jo tieši viņš ir idejas autors. Nanotehnoloģijas? Fainmans. Fainmana diagrammas? Bet šoreiz runa nav par viņa sasniegumiem teorētiskajā fizikā. Savā laikā viņš kļuva par zinātnes sinonīmu ne tikai ASV un Lielbritānijā. Visa pasaule viņu zināja. Tas tāpēc, ka Fainmenam piemita rets talants – spēja ļoti saprotami paskaidrot jebko. Viņš bija autors vai līdzautors ļoti daudzām populārzinātniskām publikācijām un grāmatām, piedalījies milzumā raidījumu gan tv (kad tas parādījās:D) gan radio. Viņa atvērtās un arī specializētās lekcijas bija leģendāras. Fainmans bija cilvēks, kurš spēja viennozīmīgi pārliecināt, ka zinātne ir interesanta, aizraujoša un saprotama. 1983. gadā BBC uzražoja čupiņu ar īsām epizodītēm, kurās Fainmans (atcerieties – tajā laikā milzīgi populārs pat nezinātniskajās aprindās) stāsta par to, kāpēc gumija ir elastīga, kāpēc tenisa bumbiņa nespēj lēkāt mūžīgi, ko tu redzi, skatoties spogulī. Varbūt īsi un maz, bet lieliska ilustrācija iepriekšminētajam lietu skaidrošanas talantam. Savādāk kā “skaidro lietas” es nevaru pateikt. Fizika, fizika, bet pēkšņi lieliska etīde par sarežģīto pasauli un tanti Minniju, kas nonāca slimnīcā un to, ka citplanētietim varētu arī nebūt skaidrs – kāpēc. Brīnišķīgi. Skatoties šo ierakstu, mani pozitīvā nozīmē šokē tas, cik fantastiski labi viņš septiņas minūtes spēj pieturēties pie tā, ko ir izdomājis dažās sekundēs, šķietami pazūdot no sākotnējās tēmas tālēs zilajās, bet tad vienā setā atnākot atpakaļ. Katrs vārds, katrs teikums, katra tēze ir par tēmu.
Starp citu, vēl viens tāds populārais “zinātnes simbols” ir Karls Seigens (pareizi, ja?). | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1:31 am | Dzīve pēc Google Reader – kas notiek un ko darīt?
Kopš 2005. gada 9. oktobra iekš Google Reader kā lasītus esmu atzīmējis kopā nepilnus 400 tūkstošus rakstu. Un man ir atlikuši trīs ar pusi mēneši. 2013. gada 1. jūlijā šis serviss, kuru lieto desmitiem, ja ne simtiem tūkstoši, tiks klapēts ciet. Jo Gūglei tas nav izdevīgs. Google Reader produkta menedžeris Brian Shih skaidro iemeslus Quorā. Pirmajā sadaļā mazliet pakaitēšos, bet uz beigām kļūšu mazliet konstruktīvāks, piedāvājot plānu tam, kā dzīvot tālāk. ViedoklisRuna nav par to, ka sindikācija (lasīt – RSS, Atom, utt) ir mirusi. Runa ir par to, ka milzīgai daļai no šiem rīdera lietotājiem tas tehniski bija teju vienīgais veids, kā iegūt informāciju, atklāt un uzzināt par notiekošo. RSS bija tikai nesējs. Šie cilvēki tiek spiesti meklēt alternatīvas, jo ar šī servisa slēgšanu viņi efektīvi tiek izolēti. Viņiem tiek atņemts gadiem atstrādāts un lieliski strādājošs, iespējams arī maksimāli efektīvs informācijas saņemšanas veids. Viņi tiek spiesti līst ārā no savas komforta zonas un doties labāka rīka meklējumos. Un mēs jau zinām, ka viņi to uztvers personiski. Citi to uztvers kā iespēju uzbūvēt vai uzlabot savu produktu. Vēl kāds atmetīs ar roku un beigs lasīt. Ja nu gribam, varam kļūt par pastarās dienas sludinātājiem. Gūgles rīderis principā ļāva tikt pie lasītājiem milzīgam daudzumam sīkblodziņu. Gūgles rīderis bija domāts tieši lasīšanai. Kamēr nu jau dominējošie tviteri un feisbuki ir domāti sarunām, skimošanai un satur kaut ko noderīgu… visbiežāk… netīšām. Pat tādam mazliet gīkiskam un ne sevišķi populāram servisam bija milzīgs kulturālais efekts. Negribu pārvērtēt šī soļa mērogu un nozīmību, bet, iespējams, tas palīdzēs webam nonākt pie jauna veida, kā (de)centralizēti nogādāt jaunumus lasītājiem. Pašlaik bez RSS nav daudz opciju. Sociālās – tviteris, draugi, feisbuki. E-pasti par jaunumiem, kas der reti kuram. Regulāra interesējošo lapu apmeklēšana. Vēl ir visādi stārtapi kā Prismatic (iečeko, varbūt noder), kas uzņemās sagādāt škietami tevi interesējošo paši. Līdz šim mans lieliskais interneta lasīšanas komplekts bija Google Reader webs uz datora un Reeder uz iPad (jamie nemiršot). Tagad kaut kas vai viss mainīsies. Kad rīderis nogalināja sociālo pusi, visi mulsa un īdēja, bet tagad ir miers. Vieta un laiks kam jaunam, kam atjautīgam. Viens interesants moments. Viņi neko nav teikuši par “neoficiālo” Google Reader API. Visticamākais dēļ sava neoficiāluma tā arī pazudīs. Praktiski padomi, jeb – ko darīt?Īsumā – migrē uz NewsBlur (1 dolārs mēnesī) vai feedly (padomi ex-rīderistiem; bez maksas). Vai arī pagaidi mēnešus trīs. Nomigrēt paspēsi, bet varbūt uzrodas vērā ņemams konkurents esošajiem. Par iemeslu pagaidīt varētu būt tas, ka saasināsies konkurence. Visi gūgles lietotāji šo trīs mēnešu laikā izbirs uz ielas un meklēs labāku piedāvājumu. Tas nozīmē, ka servisiem nāksies “uzpirkt” ar iespējām. Varbūt radīsies kāds premium produkts (ceru uz Reeder). Un tagad garāks opciju izklāsts. Uzskaitīju tikai vērā ņemamos servisus, lai gan vērā neņemamo ir ļoti daudz. Feedly. Bezmaksas. Elementārs un vienkāršs imports. Tik vien kā jāielogojas ar savu Gūgles kontu. Soli-pa-solim apraksts tiem, kas grib lietot kā gūgles rīderi. Kas interesanti – pašlaik pat lasīts/nelasīts statusi sinhronizējas ar Google Reader. Var lietot abus vienlaicīgi. Ir aplikācijas visām platformām. Man pagaidām nav nekā slikta, ko teikt. Blogs. NewsBlur. Par maksu (1 dolārs mēnesī; par velti ir iespēja paprovēt līdz 12 avotiem). Funkcionāli dažviet ir pārāks, bet dažviet ir sliktāks par rīderi. Ir aplikācijas visām platformām. Man nepatīk, jo šķiet pārbāzts, j un k strādā otrādi, laiku pa laikam izlec āds gļuciņš. Atvērtais kods, attiecīgi, vari novilkt pie sevis, uzlikt un dzīvot. Blogs. The Old Reader. Pašlaik, diemžēl, ir ļoti lēns, kā arī nedarbojas imports no oriģinālā rīdera, bet izskatās vienkāršs un puslīdz identisks gūgles veikumam. Blogs. Vecās labās Netvibes. Lai gan tas nav tāds tikai-rss-lasītājs per se, viņim ir vienmēr bijis sevišķais RSS lasīšanas interfeiss. Ir arī padomi, kā pārvākties no gūgles rīdera. Izskatās mazliet arhaiski, kā arī pēc manu avotu ielādes kaut kā nelādē neko iekšā, bet tas varētu būt īslaicīgi. Blogs Feedbin. Tikai par maksu (2 dolāri mēnesī; trīs pirmās dienas bez maksas). Vienkāršs, bez klaviatūras īsceļiem (daži ir, bet tie nav ierastie). Bet ir ļoti, ļoti ņiprs. Pat uz importu. Gribēju nerakstīt, bet pārdomāju – varbūt attopas. Vēl vesela opciju kopa ir izmantot programmu uz datora (oldschool). Vai arī izmantot pašuzturamu webisku risinājumu. Šķiet, ka vislabāk nostrādātais ir Fever° (par maksu; 30 dolāri; PHP). Pieminēšanas vērts ir arī selfoss (par velti; PHP). | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Wednesday, April 10th, 2013 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 11:01 am | 5502, jeb rakstība uz kalkulatora Vakar vakarā izdomāju likt lietā kalkulatoru, lai ar meitu mazliet pavingrinātu domājamo aparātu. Nē, ne matemātiskas darbības. Rakstījām vārdus, kā savulaik ar lielu sajūsmu to darījām skolā. Uzrakstījām uz papīra lapas visus ciparus, kādi ir ievadāmi uz kalkulatora, pagriezām lapu otrādāk, visiem, kuriem varējām, pierakstījām klāt to, pēc kura burta tas izskatās. Un, aiziet jūriņā. Uzraksti uz kalkulatora ’5502′ un pagriez otrādi. Veidojas vārds :)
Šis ir tāds vienkāršs un īslaicīgu baudu sniedzošs mazs mazītiņš smadzeņu mežģītis. Vārdi jāraksta no otra gala, kā arī pieejamo burtu klāsts ir visai ierobežots. Papildus bonuss bērnam, ja viņam izdodās izštukot, kā pabeigt vārdu ar ’0′. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
