urn:lj:klab.lv:atom1:la_merveillehel'hel'hel'smialo@inbox.lvhel'2010-03-24T13:28:33Z2010-03-24T13:28:33Zpaldies par uzmanībuurn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1238192010-03-24T15:27:002010-03-24T15:27:002010-03-24T13:28:33Z2010-03-24T13:28:33Zmoving houses, no šodienas un turpmāk <a href="http://helworld.blogspot.com/">http://helworld.blogspot.com/</a>j+7 jeb kā Hel ir laikam iedzīvojusies atpakaļurn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1233172010-03-09T23:10:002010-03-09T23:10:002010-03-09T21:22:13Z2010-03-09T21:22:13Zšodien bija tāda vienkārši jauka diena. ar prieku, ka esmu te un tagad, bez liekām ilgām par to, kur manis nav.<br /><br />laikam jau uzaicinājums uz darba inteviju, man lika atsaukt to pašu ceļa posmu, pirms nu jau trim gadiem. un atsauca visas tās atmiņas par Hel un viņas sajūtām tajā laikā, par sapņiem, plāniem un iecerēm. daudz kas ir mainījies, bet tomēr sapņi, plāni un ieceres joprojām, ir. un pat ja tie vairs nav tie paši, tas taču nav tas savrīgākais, galvenais, ka ir. un lai ir tas iemesls, no rīta celties un līst ārā no gultas, lai ir uz ko tieksties un ko gaidīt un lai tā krustiņu vilkšana kalendārā un dienu skaitīšana nav tik mokoša.<br /><br />man liekas šodien es atardu to sevi pirms tiem trim gadiem, un kļuva tik viegli būt un dzīvot šeit. un lai gan es zinu, ka pēc apmēram četriem mēnešiem viss atkal un no jauna mainīsies es neredzu nevienu, ittin nevienu pašu iemeslu, kāpēc es nevarētu patiesi un no sirds izbaudīt to savu dzīvi iekš LV, šeit un tagad.<br /><br />P.S. un svētdien nolemts iet ar māsu vārtīties sniegā un spiegt aiz sajūsmas :)j - 2urn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1229532010-02-28T18:25:002010-02-28T18:25:002010-02-28T17:40:35Z2010-02-28T17:40:35Zspocīgi jocīga sajūta pēc nu jau 9 mēnešu gara, nekādi ar studiju procesu nesaistīta perioda, sēdēt un drukāt referātu, par kuru man patiesībā ne silts ne auksts. ķeksīša dēļ. tāpat kā viss šs kurss būs ķeksīša dēļ. un otrs arī visticamāk, lai gan tas varētu arī būt nedaudz mazāk dēļ ķeksīša un nedaudz vairāk sev. galvenais ir neaizmirst, ka tikai 4 mēneši un būs miers mājās. un pati es arī tad būšu mājās - savā septītajā (pēc latviešu rēķinu sistēmas astotajā )stāvā ar skatu uz Eifeļa kunga virsotni.<br /><br />gribās vienkārši palīst zem segas un klausīties vētras bungās. bet par vēlu, kādu studu par vēlu, jo nu jau vējš ir norimis un var klausīties tikai un vienīgi klusumā. ķaimiņa loga slēģi vairs nesitas pret mājas sienu un arī onka aiz sienas ir pārstājis klepot. bet klusumā klausīties man šodien negribās.<br /><br />un kā būtu, ja pēc 2. marta sekotu 18. jūnijs? to visu pa vidu es varētu pavisam viegli izlaist. aizlidot un atlidot. un viss.urn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1226672010-02-05T23:54:002010-02-05T23:54:002010-02-05T22:54:38Z2010-02-05T22:54:38Zstarp kastēm, bet jaunajās mājās. un ir labi :)lai priecīgiurn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1222192010-01-01T21:00:002010-01-01T21:00:002010-01-01T20:29:19Z2010-01-01T20:29:19Zkalendārs nenoliedzami brēc, ka ir 1. janvāris, bet Jaunā gada sajūtas man gan nav. bij' svinības un šampanietis, bij' negulēta nakts, bet neviens man tā īsti nevar iestāstīt, ka ir janvāris un ka ir 2010. nav arī ziemas sajūtas, jo nav sniega, nav lielā aukstuma un nav...<br /><br />mans jaunais gads sāksies kaut kad vēlāk, varbūt, kad būšu atpakaļ Latvijā, vai arī kad beidzot beigšu nu jau ieilgušo "atvaļinājuma / veģetēšanas" posmu, kas nu jau ir ielidzis četru mēnešu garumā (et ça ne va pas tarder)<br /><br />bet ja sekot bara sindromam un mēģināt novilkt kaut kādu strīpu tieši šeit un tagad, tad lietu. vietu, notikumu un pasākumu ir bijis daudz... ja ir kas aizķēries, ar domu, ka būtu vērtīgi to te tā sev ar melnu uz balta (vai arī zaļa) atgādināt, tad viens būtu sevis pazaudēšana/atrašana n-tajās pakāpēs un daudzkārtīgi. tā sajūta, kad vecās labās mājas vairs nav īsti mājas un arī jaunās mājas nav tā īsti mājas un turklāt nav zināms uz cik ilgu laiku tās jaunās... piņķerīgi, bet ja tā īsi, tad Latvijā vairs galīgi nejūtos kā pie sevis, jo pārāk ilgs laiks ir pavadīts te, kur lai nu kā bet joprojām man ir nelielā "alien" sajūta, un tad tu jūties tāds pamests gaisā un nezini, kur krist. tas tad nu arī būtu viens no uzdevumiem šim divi tūkstoši desmitajam.<br /><br />vēl... vēl jāuzraksta DD, jānobeidz pēdējie kursi un jāsaņem rokās tas zaļais diploms, bet arī šim pasākumam, man vajadzēs motivēties krietni vairāk kā kādreiz. nu jau kādu laiku ir tā sajūta, ka liela daļa no tām gudrībām, kas mums izglītības iestādēs tiek mācītas, nav nemaz ar tik gudras un tad iestājas la flemme totale kaut ko nopietni darīt lietas labā, īpši tad, kad tā saucamās gudrības nu galīgi neinteresē. un tādēļ vēl jo vairāk uz pavasara pusi būs krietni jāizvētē visi varinati, pirms izlemt, ko tad darīt pēc tam. pagaidām ir viens variants, bet vēl jau būtu jātiek uzņemtai, kas varētu arī nebūt tik viegli, bet nu jā, kad gan esmu baidījusies no izaicinājumiem...<br /><br />un vēl, šorīt bija tā foršā sajūta, ka tas trakais skuķis, kas manī mājoja pirms pāris gadiem (tas, kurš gribēja un galvenais varēja paspēt un izdarīt n-tos darbus reizē, tas ar to ātrgaitas iekšējo dzinuli) nāk atpakaļ. un tas priecē. veģetēšanas un straumei līdzi plūstošo posmu tad es atstāšu tam 2009., un, klausot kalendāram, došos pretī darbīgakam 2010.urn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1219562009-12-26T11:40:002009-12-26T11:40:002009-12-26T10:44:58Z2009-12-26T10:44:58Znu un kāpēc gan man piemīt šis "brīnišķais talants" salaist visu dēlī, tieši mirkļos, kad šķiet labāk nemaz vienkārši nevar būt?urn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1216972009-12-25T16:16:002009-12-25T16:16:002009-12-25T15:32:12Z2009-12-25T15:32:12Zbez sniega un eglītes, bet gan ar lietu vakar un vismaz +10 grādiem šodien un ar lampiņām piemājas kokā, kas atgādina kastani, un, neskatoties uz to, ka nav tās īstās ziemassvētku sajūtas, svētki tomēr tiek aizvadīti siltā un jaukā ģimenes (kas gan nav tā īsti manējā, nu vismaz pagaidām) atmosfērā.<br /><br />un ir tāds vienkārš un lielisks miers. pēcpusdienas pastaiga mežā, skats uz kalniem un jūru no mājas terases, liek viennozīmīgi saprast, ka Parīzes, man šķiet pietiek. tai vienmēr būs sava īpaša vieta manā sirdī un atmiņās, bet tā viennozīmīgi nav vieta, kurā es gribētu iekārtoties uz ilgāku palikšanu. vēl daži mēneši, varbūt pāris gadi, bet tad gan Hel' grib laisties citos ūdeņos azūra krasta virzienā, bez metro burzmām, nebeidzamiem streikiem un nīgrām sejām uz katra stūra...ziemai pelēkums nepiestāvurn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1215012009-12-17T12:52:002009-12-17T12:52:002009-12-17T11:55:57Z2009-12-17T11:55:57Zir, ir , IR...<br /><br />arī Parīzē beidzot ir sniegs :) Hel ir smaids līdz ausīm un atkal iemesls priekā lēkāt pa istabu. jā, jā, jā. un savienojumā ar pēcpusdienā ieplānoto la Défense ziemassvētku tirdziņu ir cerība atrast arī manu Ziemassvētku noskaņu.urn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1207672009-10-24T13:07:002009-10-24T13:07:002009-10-24T11:08:32Z2009-10-24T11:08:32Zhel ir heureuse. līdz ausīm.urn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1202852009-10-20T23:58:002009-10-20T23:58:002009-10-20T21:59:27Z2009-10-20T21:59:27Zpilnīga putra; kiš miš ar rozīnēm un ko tik vēl ne...paris; dublis kaarteejaisurn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1199932009-10-14T15:14:002009-10-14T15:14:002009-10-14T13:16:41Z2009-10-14T13:16:41Ztaa kaa nu buutu, klaat esmu. sajuutas daliitas, bet vairaak tomeer prieks, bet ir arii neliels apjukums.<br />taa teikt jauna lappuse dziives graamataa var saakties...urn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1194232009-09-02T14:14:002009-09-02T14:14:002009-09-02T11:19:13Z2009-09-02T11:19:13Zsmaids līdz ausīm un Hel priekā lēkā pa augstskoluparis; dublis nummur diviurn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1187222009-06-11T12:52:002009-06-11T12:52:002009-06-11T11:05:22Z2009-06-11T11:05:22Zir citādāk, un ne jau tikai tāpēc, ka šogad ir lielā pilsēta ir jau tik pazīstama un sava.<br /><br />dzīvoju nejēdzīgi iekārtotā, bet tomār visādi citādi lieliskā jumta dzīvoklītī divu soļo attālumā no luvras, no mana loga var redzēt 0,7 daļas no diviem svētās sirds bazilikas tornīšiem un lai tiktu mājās ir jāizgrūžas cauri tūristu pūļiem, kas taisa barikādes pie ieejas durvīm.<br />pie sienas blakus manai istabai karājas lapsa, kas smako pēc netīri-slapja suņa; no šī dzīvnieka man ir plāns atbrīvoties.ar 5 dienu atkāpi jeb teksts, kuram bija jābūt pirms iepriekšējāurn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1185192009-06-05T22:39:002009-06-05T22:39:002009-06-05T19:54:29Z2009-06-05T19:54:29Zsēžu stacijā un gaidu savu vilcienu. paziņots retard de 30 minutes environ. redzēs, cik būs beigās. koferis un somas pārkrautas pāri malām - 8 mēneši mans dzīves tajos. bet nu jā, vai tad to dzīvi var tā somās salikt? nevar jau. iekrāmē mantas, noglabā atmiņas, bet dzīve jau iet uz priekšu. skrien! manējā šobrīd vispār kūleņus mētā: palieku - braucu mājās - nē, tomēr palieku - un tad visbeidzot palieku, bet uz 6 dienām iegriežos mājās, pardon, Latvijā. The home is where the heart is un manējā ir šeit, šajā valstī, šajā dzīvē - ar kurasāniem bulanžērjās un bagetēm kā vienīgo īsteno maizi, alpiem un pēcpisdienas snaudām piekoju parkā, pusdienām zālienā pie bibliotēkas vai IMUS, sniegiem kalnu galotnēs, ziedošiem lavandas laukiem, trakajiem viļņiem vidusjūrā, kas gāž no kājām, smiekliem, smaidiem un cilvēkiem. tiem pēdējiem jau īpaši, be tos jau koferī neiekrāmēši un līdzi nepaņemsi. tā ir tā cruel erasmus pieredze, ja izdodas atrast un satikt "savējos" (les etranges aka strangers aka aliens/ inner joke). pēdējās dienās bijis daudz asaru - manējo un citu. ir lietas kas mainās, cilvēki mainās, es mainos. famīlija vēl nezin, neredz, nav pamanījuši; es jau pati vien nesen to sāku aptvert. noformulēt vēl nemāku.<br />un nu re retards izaudzis līdz 40 min, bet rādās, ka vairāk šoreiz neaugs. tad nu es iešu un kāpšu tai vilcienā, lai pēc pusotras dienas piezemētos Latvijā.urn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1181092009-06-01T20:17:002009-06-01T20:17:002009-06-01T18:19:55Z2009-06-01T18:19:55Zupdate tam, kas vēl nav pārrakstīts datorā, be man ir 32+9+11kg bagāžas, kad vajadzēttu būt 20+8. ha-ha-ha! un milānā jau trešo stundu līst.la coteurn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1179182009-05-31T00:58:002009-05-31T00:58:002009-05-30T23:05:05Z2009-05-30T23:05:05Zpēdējās trīs dienas, trīs naktis un viens vakars. bet domu tik daudz, kā varētu trīs mēnešu laikā savākt. tagad jāsakārto pa kaudzītēm, mapītēm, plauktiņiem. vispār ir kaudze ar aprakstītām žurnālu malām, izplēstām klades lapām un salvetēm. un galvenais prieks, ka sežūrs tomēr pagarinās - aka palieku. tik vēl jāpiezvana uz mājam parunāties, sajūsmā nebūs, bet pieņems. un jāizdomā, kā daļu no aizvestajām mantām dabūt atpakaļ un šeit esošo un pagaidām nevajadzīgo aiztransportēt prom. bet tas viss ir nieks un sīkumi. svarīgākais, ka hel paliek. yes yes!urn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1176692009-05-26T19:19:002009-05-26T19:19:002009-05-26T17:33:40Z2009-05-26T17:33:40Z2/3 pieveiktas. šodien gan neviens pa galdiem nelēkāja un arī priekšā negulēja. drīzāk bija nedaudz armijas režīms - ienāc telpā, izņem rakstāmos un studenta karti un tad nes somu nolikt labi tālu auditorijas priekšā, lai nekādā gadījumā neienāktu prātā eksāmena laikā uz to somu pat paskatītes. grozīties nedrīkst ne pa labi ne pa kreisi, pārliekties pāri lapai tā pavairāk arī nav ieteicams, jo tad kāds no novērotājiem steigsies klāt pārbaudīt, vai tik nav mēģināts norakstīt no priekšā sēdošā studenta. varētu domāt, ka pāri tām divām brīvajām rindām, kas bija starp visiem varētu k-ko saskatīt, bet nu labi.<br />vispār šodien bija lielās rakstīšanas diena - iesākās ar finanšu uzdevumiem 20lpp apjomā, tad bija "īsās" atbildes uz jautājumiem 6 lpp apjomā un nobeigumā izvēršanās par franču civilizāciju uz 8 lpp (viss saprotams sīkā, smalkā rokrakstiņā); pēdējā gribējās vēl rakstīt, bet pasniedzēja atteicās dot vēl papildlapu, jo viņai tāpat jau būšot gana daudz ko lasīt.<br /><br />atliek vien šovakar apgūt tūrisma plānošanas politiku (no nulles studējot grāmatu, jo lekcijās nekas prātīgs tā arī netika pastāstīts) (un vispār, kāpēc es iedomājos, ka nevēlējos šo priekšmetu nākamgad mācīties Via?), uzrakstīt projektu un var teikt būšu gatava pour le séminaire balnéaire sur la Côte d'Azur. pēdājās saulainās atmiņas, ko vēl tad svētdien atliks iepakot līdzņemšanai.urn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1170372009-05-21T11:48:002009-05-21T11:48:002009-05-21T08:49:10Z2009-05-21T08:49:10Zgribu atpakaļurn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1169912009-05-20T12:19:002009-05-20T12:19:002009-05-20T09:30:41Z2009-05-20T09:30:41Zaizstāvēts un vērtējums iegūts. apmierināta un vienisprātis ar komisiju. tagad jāsāk domāt par bakalauru. oficiālais atgādinājums gan nāks pēc nedēļām divām, bet gribās pārdomāt un apdomāt laicīgi. tik vien jāpatur prātā, ka nākamās nedēļas eksāmeni un nododamie darbi tomēr būtu aktuālāki.<br />un valmiera šodien šķiet atkal manējā; ir skolasbiedri un pasniedzēji, kas pazīst, darbi, kas uzrodas - notiek darbība. rādās, ka vismaz atpakaļadaptācija šajā vidē varētu būt salīdzinoši viegla un nesāpīga. vismaz kāds prieciņš.urn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1165192009-05-16T22:08:002009-05-16T22:08:002009-05-16T20:09:13Z2009-05-16T20:09:13Zmanas spējas pirms izlidošanas pašai no sevis noslēpt pasi ir nepārspējamas.urn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1164172009-05-16T20:12:002009-05-16T20:12:002009-05-16T18:13:37Z2009-05-16T18:13:37ZViens zvans un viss mainās. šito laikam vajadzētu saprast kā likteņa zīmi, ka pietiek mētāties apkārt. gads tomer tāds apaļs un skaists skaitlis.<br />nākamnedēļ būs par vienu domu vairāk, ko domāt.urn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1160292009-05-13T12:15:002009-05-13T12:15:002009-05-13T10:21:12Z2009-05-13T10:21:12Zkad tu pamosties no rīta laimīga, ka 12. maijs ir garām, beidzies un pabeigts, atliek vien atvērt e-pastu, lai uzzinātu, ka nekā! grāpis putras ir dabūjis auzu devu.urn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1158902009-05-10T23:12:002009-05-10T23:12:002009-05-10T21:12:50Z2009-05-10T21:12:50Zpaslēpes un virtuves grīda. varētu domāt man šobrīd tāpat nebūtu ko darīt.urn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1151792009-04-22T13:27:002009-04-22T13:27:002009-04-22T11:33:44Z2009-04-22T11:33:44Zfrīku idejas uzcepas ātri. trakās meitenes, teiktu mana omīte, bet nu viņai par to vismaz pagaidām nekas nav jāzin.<br /><br />un tikko saņēmu sms par to, ka lidojums uz kuru maija beigās esmu iegādājusies biļeti atcelts. jauki, tagad šie varēs laimīgi man meklēt citu opciju jo viņu šībrīža piedāvājums mani galīgi neapmierina.<br /><br />un neskatoties uz +20 aiz loga kojās uzstājīgi turpina kurināt. atvērts logs aplīdz atvēsināt istabu tikai naktī.urn:lj:klab.lv:atom1:la_merveille:1147662009-04-21T19:51:002009-04-21T19:51:002009-04-21T18:34:34Z2009-04-21T18:34:34Zesmu atpakaļ. atkal. lidināšanās sāk apnikt, bet tādu nu šo gadu pati sev esmu izvēlējusies un būtu grēks sūdzēties. un es jau arī nesūdzos. tikai uzskatāmi prātuļoju.<br /><br />kamēr biju prom kokiem izplaukušas lapas, visdažādākajos zaļajos toņos; un nu jau jūtama ir nevis pavasara atnākšana, bet gan vasaras tuvošanās. strauji, strauji. bet nepacietīga būdama došos to ķert jau nedēļas nogalē. taču vispirms jātiek galā ar darbiem. istabas durvis no vienas vietas nolīmētas ar to-do lapiņām un man ir tieši trīs ar pus dienas, lai visu izdarītu lai nebūtu jāstiepj līdzi dators un jābojā brīvdienas sev un citiem (un es visu izdarīšu un dators līdzi neceļos pilnīgi noteikti pat ja tādēļ šonedēļ nāktos atgriezties pie pagājušā gada pirms gp nodošanas nedēļas ritma).<br /><br />mājās esot kārtējo reizi pārliecinājos cik pasaule maza - izrādās abas lēdijas marokā bijušas ne tikai vnk vienā laikā, bet gan viena pasākuma sakarā un kopā.<br />un vēl pārliecinājos cik ļoti ne-gatava esmu tur atgriezties. kur gandrīz visi staigā sabozušies un burkšķoši, kur lielais bubulis krīze ir par vainu un attaisnojumu visam, kur vienkāršs paldies ir ārpus normas, algu un budžetu samazinājumi visos galos, neapmierinātība un mūžīgā citu vainošana, čīkstēšana un īdēšana. tagad es šīs domas sabāzīšu kastē, aiztaisīšu vāku un iebāzīšu to dziļi skapī. ciet un aizmirsts līdz septembrim, kad būs jāsaskaras ar realitāti, ka visas iespējas pagarināt savu séjour šeit būs izsmeltas. nu vismaz uz doto brīdi.<br />bet tikmēr esmu francijas pavasarī - pirmajā, bet noteikti ne pēdējā.