hel'

pasākums bij izdevies. paldies izomerija par rīkošanu. nu ir tomēr jauki piedalīties k-kur kā dalībniekam nevis organizatoram. un pie reizes arī ideja par to, ko varēs pasākt nākamajā vasarā :)
pirmajā pieturā, kad bij' pieveiktas 2/3 no 1/3 likās, ka galamērķi sasniegsim tikai pret tumsu, bet tad mēs sasparojāmies, satikām straumīti un vis bij OK. un ir tik jauki airēties pa dzidro ūdeni, vērot pa straumei augošās ūdenszāles, zemūdens akmeņus, pīlītes, kas mācās pacelties spārnos (vienai grupai tas patiešām izdevās), savvaļas zaķi, kas krastā grauž zālīti un, mums tovojoties, ielec krūmos un zemu un gr4aciozi skaisti lidojošu stārķi un tad vēl klintis.
no vakara daļas prātā palikuši - zaļi un pusszaļi šašliki, almost an angel monologs par cigareti un gājiens tumsā ej tu sazin kur un sarunas, sarunas, sarunas pie ugunskura ar izomerija, fermenta un Valdi un vēl dažiem cilvēkiem, kas gan ātrāk aizgāja gulēt.
bija labi un to ir vērts atkārtot

šo jaunkundzi veikalā laist nedrīkst. 50 minūtes un šeku reku uzradušās jaunas kurpes, svārki un pēc garām pārdomām par krāsu (zils, pelēks, brūns) arī jaunas kapri bikses. būtu bijis vēl laiks un kartes atlikums nebūtu tik apaļš šķiet būtu iegādājusies vēl ok.
bet vienalga tagad apmierināti klabinu ar jaunajiem papēdīšiem. :)

viens ieskats kādā dienasgrāmatā, ieraudzīta dziesma un tagad filozofiskās pārdomas par tēmu. cik gan maz man vajag, lai sāktu šķetināt domu pavedienu.

un vispār - kāpēc tuvs ir tas, kas atrodas simtiem kilometru prom no manis, bet nesasniedzams tas, kas atrodas rokas stiepiena attālumā?

un kādēļ uzrodas šaubas par to, vai tiešām esmu tik stipra un nesalaužama (emocionāli), kā biju iedomājusies?

un vai tiešām gribu to, ko gribu, vai arī man tā tikai liekas?

un no kurienes pēkšņi manī tik daudz jautājumu?

un kādēļ visi teikumi sākas ar "un"?

un kurš izdomāja draugos uzlikt ierobežojumu ielūgumu sūtīšanai, ko?

sāku iepazīt jaunos kursabiedrus. pagaidām caur draugiem, tete-a-tete sekos septembrī. šķiet būsim jauka kompānija no visām Latvijas pusēm. un tās kā pierādījies ir tas labākais.

vakar vakarā - uzaicinājums braukt līdzi
šodien pa dienu - Selga, Mangaļi, Piena šokolāde ar riekstiem, Lukss + maza pastaiga 6 stundu garumā pa Siguldas taciņu līkločiem un KĀPNĪTĒM =)fermenta noķerta čūskas aste, ķirzakas smaids
tagad - patīkams nogurums

kopsavilkums - labi pavadīta diena

atkal tā jocīgā sajūt, kad atbrauc no laukiem un pilsētā viss tevi smacē, liekas, ka sienas saspiedīs...
bet arī tajos laukos es nejutos iederīga - nu vismaz sausā tualete, pussalūzis aukstā ūdens krāns ar ierobežotu ūdens padevi virtuvē kā vienīgā iespēja piekļūt ūdenim un vismaz 5 dažādas smakas(ne tās patīkamākās), kas uzglūnēja mājā, man neder.

un tad jāsāk domāt - kur īsti es iederos? esmu pārāk prasīga vai vienkārši gribu neiespējamo?

un vispār - man uznācis sociālais slinkums gribas saritināties kāda koka pakājē ar grāmatu (daudzām grāmatām) rokās un līdz augusta beigām nelīst laukā, bet par spīti tam divas nedēļas uz priekšu saplānotas visādas tikšanās un pasākumi. eh...

jābeidz žēloties un jādzīvo, laikam.

pirmais solis, lai aizsūtītu Aļonu nebūtībā ir sperts.
pārējie vēl sekos...

the green mile and the shawshank redemption
šīs nu ir ierindojušās mana filmu topa pirmajās vietās.

nu ko - ESMU IEKŠĀ!
sarakstā godpilnā trešā vieta. pirmais - bez konkursa, tad Zane un ES.
jauki, jauki, jauki.
vēl nekad nebiju redzējusi savu vecmammu TIIIIK priecīgu. viņa laikam vēl šaubījās, bet nebija taču vajadzīgs, vai ne?

tagad gan dabūšu izbaudīt meiteņu kolektīvu - izskatās, ka būs tik 7 puiši no mums 60 kopā

gaidīšana mani nobeigs. 13,4 cilvēki uz vietu tomēr nav joka lieta. un šodien pat nevar apskatīt pretendentu sarakstu. vai nu sistēma čupā vai arī apkopo rezultātus. lai nu kā, bet kļūstu nepacietīga.

viens (tieši tā - puisis) jau ir uzņemts. bez konkura. uzvarēja valsts ekonomikas olimpiādē.
nu nekas - man jau vēl 14 iespējas paliek.

no pirmajiem dziesmas vārdiem tirpas pārskrēja pār kauliem.
labs izpildījums + atsaucīga publika -> brīnišķīgs vakars, labs garastāvoklis, pozitīvas enerģijas lādiņš visai nedēļai un I believe I can fly

I used to think that I could not go on
And life was nothing but an awful song
But now I know the meaning of true love
I'm leaning on the everlasting arms

If I can see it, then I can do it
If I just believe it, there's nothing to it

[1] - I believe I can fly
I believe I can touch the sky
I think about it every night and day
Spread my wings and fly away
I believe I can soar
I see me running through that open door
I believe I can fly
I believe I can fly
I believe I can fly

See I was on the verge of breaking down
Sometimes silence can seem so loud
There are miracles in life I must achieve
But first I know it starts inside of me, oh

If I can see it, then I can do it
If I just believe it, there's nothing to it

[Repeat 1]

Hey, cuz I believe in me, oh

If I can see it, then I can do it
If I just believe it, there's nothing to it

[Repeat 1]

Hey, if I just spread my wings
I can fly
I can fly
I can fly, hey
If I just spread my wings
I can fly
Fly-eye-eye

nav nozīmes, ka cilvēki uz ielas atskatījās, kad to dziedāju skaļi. vēl bija arī amazing grace un on the cross of calvary

dzīvesprieks un veselais saprāts atkal ir atgriezies!
biju piemirsusi, ka cilvēki mēdz veidot visādus sarakstus alfabētiskā kārtībā (tas gan nav tik uzkrītoši, ja kārto pēc uzvārda, bet pirmo raksta vārdu =))
tagad laiks atslābināties un baudīt vasaru!

starpcitu, nav vēl kāds gribētājs atnākt ar mani uz Līgas (gospeļkora) koncertu 1-dien Anglikāņu baznīcā?

pašpārliecinātība sāk šķobīties

nu ko, pirmo reizi k-kur stājoties esmu svinīgi izgāzusies. ar to arī sevi apsveicu. no domātās nožēlas ne grama. ejot mana motivācija bija ne tikai pa nullēm, bet pat mīnusos, tā ka rezultāts ir atbilstošs. vairāk žēl par citiem, kas netika. un, protams, veiksmes vēlējumi tiem, kas izturēja.
tagad tik galvenais, lai paņem via.

vakar bij' tāda štelle kā 12-to izlaidums iekš RV1Ģ. biju, piedalījos, saņēmu visādas lapiņas (visnotaļ labas), grāmatiņas, puķes, bučas, laimes vēlējumus. nu jā - tas taču bij man (un vēl 208 beidzējiem ) par godu. k-kā jocīgi, nav vēl man pielecis, ka skolas gadi aiz muguras un esmu iesviesta lielajā dzīvē.
lielais ārčijs 2006 ļoti iepriecināja - čaklākā zeltene. laikam jau esmu meitietis uz goda, ko? (kurš tad sevi palielīs, ja ne pats?)
dejas, plīsiens, nogāziens - aptuveni trīs nedēļu laikā pēc 70 Ls ieguldījuma dabūšu atpakaļ. arī labi. tik tas muļķa orgāns tuvumā atkal sāk pukstēt straujāk, bet arī tas jau vairs nedraud. attālums šobrīd ir mans labākais draugs. bet atmiņas un noķertais mirklis ir nemirstīgs.
lēdijas uz saullēkta fona bija skaistas.

ar atkāpi - dokumenti iesniegti. skatījās tie meitieši uz mani tā jocīgi, pabrīnījās par to, ka atestāta vidējā ir augstāka par to atsevišķo priekšmetu vidējo. esot apsveicami un tā iepriekš nevienam nav gadījies. tā nu, kad devos prom, atvadījāmies un teicāmies tikties augstskolā - mums visām bija skaidrs, ka mani nevar nepaņemt.

negulētas jau 34,5 stundas. sāku kļūt īgna gaidāmā apciemojuma dēļ, bet pēc 4 stundām viss būs cauri un tad jau būs labāk...

šobrīd gan gribas tik pacelties spārnos un ne par ko nedomājot lidot, lidot, lidot...

jūs jau zināt, ko nozīmē virsraksta burtu virknējums. varēja būt labāk, bet sūdzēties nebūtu labi. kopumā jūtos apmierinta. =)

šķiet rītdien zaudēšu veselo saprātu. jāceļas 6.30 vēl jāpaspēj no rīta uztaisīt pases kopija, jo šo dokumentu šodien biju atstājusi mājās. tad jāaizskrien līdz SSE uzrakstīt tests, kuram neesmu gatavojusies pat ne mazliet. 30 minūšu laikā pēc tā jāpaspēj aizbizot līdz frizierim un jālūdz Dievs, lai viņa paspēj tikt galā ar maniem matiem ne ilgāk kā 2 stundu laikā. tad jāskrien pirkt pušķis Kreitusei no klases un puķes pārējiem skolotājiem no manis personīgi. tad vēl jāpaspēj nokļūt mājās, ieiet dušā, ielīst kleitā un jāsteidzas uz centru, kur jāizņem klases gadagrāmatas ( viena vēl būs jāiesien) un jā, svarīgākais - līdz 16.30 jānokļūst Kongresu namā un jācenšas izskatīties gana spirgtai, smaidīgai, laimīgai, jo gan jau kādam būs vēl kāds jautājumiņš man sagādāts. es nemaz neizplūdīšu runās par sagatavošanās darbiem trešajai daļai.

ak un vēl, manas mīļās, kādai nav prātā kādi jauki vārdi (īsi vēlams), ko varam veltīt audzinātājai, kad pasniegsim ziedus un dāvanu. tas tā kā atstāts manā ziņā bet man galvā tukšums.

virtuvē stāv trīslitrīgs katls ar debesmannu. jāsāk palēnām tukšot (ne jau vienai saprotams)
galvā šķiet beidzot atgriežas skaidrība
jūtos labi

laimīga nopūta, pēc darbīgas dienas
beidzot esmu tikusi pie kleitas - izlaiduma aprīkojums darba gatavībā tā teikt, bet vai esmu tam gatava morāli?