hel'

viduskolas laikā es vēl biju maza un dumja. turklāt vēl nebija tās pieredzes, ka viss un ikviens, kas bija ar roku aizsniedzams vienā mirklī vairs tāds nav. varu teikt, ka no katras vietas un laika iegūstu paziņas, bet ne draudzību. tā nenāk tik viegli.

ieperinos es jau vis kaut kur, bet lai asociētu ar "mājām" vietu, kurā ar vēl vienu cilvēku jādala istaba, ar diviem - vannasistaba un ar veseliem 19 - virtuve. nē, paldies! pagaidu dzīvesvieta. un negribu, negribu, negribu uz mājām braukt kā ciemos, lai gan jāatzīst, ka brīžiem šdas sajūtas rodas.