hel'

ar pārtraukumiem, bet 15 mēneši no vietas ir pavadīti prom. prom, kas tagad vismaz sirdī tiek saukts par mājām. un tagad jāpārkāpj sev pāri un jāmēģina iedzīvoties te atpakaļ. daudz kas ir mainījies šo mēnešu laikā, sākot jau ar mani pašu...un pagaidām man nav ne jausmas, ko un kā es te darīšu, bet to laiks rādīs.

pagaidām, es vēl palieku savā vasarā, Parīzes 2. dubļa vasarā. šogad man nav nevienas bildes no tur pavadītā laika, un mana kāja nav iespērusies nevienā muzejā, bet toties man ir milzonīgi daudz atmiņu, emociju, smaidu un neaizmirstamu vakaru un man ir mans „je t’aime”