hel'

Parasts pirmdienas vakars. Helēna sēž istabā un gatavojas beidzot saņemties, lai mācītos rītdienas kontroldarbam franču valodā - pirmajam pārbaudes darbam šajā semestrī un universitātē. Viss jau būtu labi, tik istabu sāk pārņemt nepatīkama dūmu smaka. Nu jā, kāds ir piededzinājis savas vēlās vakariņas, ir pirmā doma, kas iešaujas prātā, bet acīmredzamais dūmu īpatsvara pieaugums istabā liek šīs domas mainīt. Domu maiņu ātrumu paātrina arī skats, kad pa durvju spraugām no visām pusēm istabā ienāk jau iepriekš minētie dūmi līdz aptuveni 30 sekunžu laikā istaba ir balta un knapi var saredzēt priekšā izstiepto roku. Šajā mirklī tad arī ieslēdzas “alarm” galvā (kopmītnēs uzstādītais joprojām klusē ) un darbība ir ātra – logs ciet, dators no elektrības ārā, soma zobos, zābīši virsū, mētelis paķerts un prom. Koridora otrā galā atskan paniski kliedzieni “FEU! FEU!” Izbīdām meiteni laukā un kopā ar kaimiņu dodamies skrējienā pa koridori, lai pieklauvētu pie katrām durvīm un pārliecinātos, ka visi un ikviens ir informēti un šmaucam laukā arī paši. Vēl skrienot lejā pa ugunsdzēsēju kāpnēm joprojām nav skaidrs, kas īsti notiek un kāpēc, bet visi jautājumi pazūd, nonākot lejā. 2. stāvā, istaba, kas ir tieši trīs stāvus zem manējās, deg milzu liesmās, kas pusnakts melnumā uzplaiksnī visos iespējamajos un neiespējamajos dzelteni sarkanajos toņos. Žalūzijas izskūst viena pēc otras, izsprāgst logs un dūmu makonis izkļūst ārā, lai uzsāktu savu postošo uzbrukumu nu jau 3. stāvam. Aiz lielā dūmu blāķa savu logu vairs neredzu. Tajā pašā laikā, puiši uz pirmā stāva jumta izceļ meitenes, kas ir iesprostotas blakus istabās un dūmu un uguns dēļ netiek ārā. Viens dodas iekšā, lai atlauztu iesprūdušās 2. stāva papilddurvis un izbrīvētu otrā istabā iesprostotās meitenes. Ir pagājušas vismaz 10 minūtes, bet ugunsdzēsēju joprojām nav. Paiet vēl kāds mirklis, līdz viņi ierodas. Paiet vēl 10 minūtes, kamēr viņi izlemj tomēr iet iekšā ēkā un ievilkt līdzi šļūteni, vēl 5, kamēr tiek pieslēgts ūdens un beidzot var uzsākt dzēšanas darbus. Kāds logs pa to laiku ir izsprādzis arī 4. stāvā. Gaisma sen kā izzudusi un nu mēs redzam tikai ugunsdzēsēju lukturīšu atblāzmu, kad viņi pārbauda visas istabas. Visi dzīvi, lielākā daļa mantu kārtībā, dažas istabas nelietojamas. Turpinājumā pavadām pāris stundas zālē, kārtojot visvisādas francūžu formalitātes, dažu labu kas saelpojies dūmus, pārbauda ārsti, pārējie dzer ūdeni, grauž riekstus un gaida, kas būs. Ap diviem naktī tiekam viesnīcās, līdzi tikai pāris mantas, ko paķērām mirklī, kad policistu un ugunsdzēseju pavadībā drīkstējām uz divām minūtēm ieiet istabās.
Ir nakts. Viesnīca atrodas blakus dzelzceļa sliedēm un naktī, precīzāk no plkst 2:00 – 6:49 garām pabrauc 10 vilcieni. Miegs caurs.
Otrdienas rītā uzzinu, ka vakarā, pēc tam kad visas iestādes būs pārbaudījušas kojas varēšu uz vēl vienu mirkli tikt istabā. Vēl viena nakts viesnīcā.