hel'

shodien atnaaca rudens. pirmo reizi no riita - ar veeju un smidzinashanu. tad veelaak peecpusdienaa ar stipraaku lietu. peecaak peleekie maakonji pilnibaa nosleepa skatam kalnus un bija gaaziens. un tad naaca varaviiksne.
tagad gan vinji visi ir prom. par notikumiem liecina tikai slapjais asfalts un viena pelkje pie baseina ielas preteejaa pusee.
un jaa arii kljavai liidziigais koks loga priekshaa ir padevies - taa virsotne iekraasojusies dzeltena. paareejie manaa apkaartnee gan veel turaas...zalji.

shodiena ljaava saprast, kaapeec franchu valodaa ir tika daudz apziimeejumu dazhaadiem lietus veidiem. saliidzinoshi daudz.

un veel aizdomaajos, kaa buus, kad kokiem nokritiis lapas. shkjiet, ka dezgan nemaajiigi, bet to jau veel redzeeshu. veel vispaar daudz ko vajadzeetu redzeet, apskatiit un izpeetiit. tik kaartiigi jaaizplaano. un jaasaak maacities. taa nopietni.

un jaa, veel gribas sarakstiit kartinjas. ir briivpraatiigie sanjeemeeji???