hel'

statistikas uzdevumi sākt apnikt - jo vairāk rēķinu, jo vairāk var izrēķināt, vairāk secināt, vairāk sarkstīt, vairāk... vairāk... vairāk...šitā līdz rītam varētu sēdēt, bet miegs nenāk šā vai tā.

un fonā jau stundu skanošā dziesma galīgi neiet kopā ar šo nodarbi. no loģikas viedokļa ne, bet tas laikam ir zemapziņas mājiens, ka es vismaz teorētiskā līmenī nedrīkstu aizmirst, ka pastāv arī tāds jēdziens kā personiskā dzīve. varbūt.

vajadzētu kādu meiteņu filmu vakaru ar romantiskām komēdijām, našķiem un un smiekliem. tā lai var ne par ko un neparko nedomāt pāris stundas.