hel'

viens ieskats kādā dienasgrāmatā, ieraudzīta dziesma un tagad filozofiskās pārdomas par tēmu. cik gan maz man vajag, lai sāktu šķetināt domu pavedienu.

un vispār - kāpēc tuvs ir tas, kas atrodas simtiem kilometru prom no manis, bet nesasniedzams tas, kas atrodas rokas stiepiena attālumā?

un kādēļ uzrodas šaubas par to, vai tiešām esmu tik stipra un nesalaužama (emocionāli), kā biju iedomājusies?

un vai tiešām gribu to, ko gribu, vai arī man tā tikai liekas?

un no kurienes pēkšņi manī tik daudz jautājumu?

un kādēļ visi teikumi sākas ar "un"?

šo jaunkundzi veikalā laist nedrīkst. 50 minūtes un šeku reku uzradušās jaunas kurpes, svārki un pēc garām pārdomām par krāsu (zils, pelēks, brūns) arī jaunas kapri bikses. būtu bijis vēl laiks un kartes atlikums nebūtu tik apaļš šķiet būtu iegādājusies vēl ok.
bet vienalga tagad apmierināti klabinu ar jaunajiem papēdīšiem. :)