hel'

jūtos galīgi neiederīga apkārtējā vidē
katra saruna ar ģimeneslocekļiem beidzas ar kašķi, tāpēc izvēlējos klusuma taktiku. nevarētu gan teikt, ka tas uzlabo stāvokli.
nesen uzzināju, ka esmu slinka, nepārāk gudra, izklaidīga, pārāk maz veltu laku mācībām un nemaz necenšos k-ko sasniegt, sekmes ar' nav diez cik labas, lienu visur, kur nevajag, mana darbība nevienam nav vajadzīga, iedomājos no sevis nezin ko, lai gan esmu pilnīga nulle...
jauks sākums, kāds nevēlas paturpiāt, lai atklātos vēl kāda man nezināma manas personības šķautne?