00:07 - par klusumu
Tik ilgi nav šeit nekas rakstīts. (kārtējā laika trūkuma atruna)Beidzot esmu mājās, atpūšos un tiešām neesmu īsti neko domājusi, labi, darījusi kaut ko, kas sasitās ar ierasto dzīves ritmu. Tāpēc vairāk vai mazāk veltu laiku grāmatām un cilvēkiem, kurus tik maz redzu (pēdējās nedēļas laikā vai ilgākā laika periodā.)
Kad Tu pēc kāda patiesi sailgojies, nav nozīmes, cik tālu viņš/a atrodas. Pietiek ar to, ka Tev rūp, kas ar viņu notiek un Tu gribi zināt tikai vienu - vai viss ir kārtībā?
Patīkami dzirdēt balsi, sarunas tēmai tad vairs nav nozīmes.
Tāpēc uznāk skumjas, ja nav laika parunāties, kaut vai pāris vārdus atsūtīt. Dažreiz to ir grūti saprast. it īpaši, kad esi mainītās lomās (parasti jau es esmu tā, kam nav laika, lai aprunātos).
Ko es ar to visu vēlējos pateikt:
Ļauj cilvēkam atpūsties no Tevis - labāk, lai kādam pietrūksi, nevis esi par daudz..
klusums
calm