21:08
lēciens ar gumiju.bail nebija līdz pat lēciena momentam. es un moot vnk esam baigie malači. aaagh, kā es necietu visas tās meičas, kas tur bļaustījās. no veinas spiegšanas pat ausis varēja aizkrist, bet ko darīt ja bail.
piesakos būt nākošā, nostājos pei durvīm un saprotu, ka tas mirklsi ir klāt. man neļāva atspeties. nu neko, viens liels solis un lēciens uz galviņas. emociju gamma, lidojums, apzināšanās, ka tu krīti un nezini, cik tālu tas būs. tā varētu justeis putni, tikai viņi var to kontrolēt. es nevarēju. apzināšanās, ka tu nekontrolē situāciju ir diezgan apbrīnojama. lēciens, kritiens, šūpošanās, rāpšanās un tad tu staigā, kā piedzēries. bicīt vajag uztrāpīt, lai var noiet taisni. kājas bija mazliet nospiestas, nedaudz nepatika tā svaidīšana, bet visādi citādi bija jau labi. man laikam izpletnis patiktu labāk. gan izmēģināšu.
vakara noslēgumā mcdonalds :D