| marginalijas |
4. Jan 2005|17:15 |
|
sēžot, tumsā, uz palodzes pa galvu domas jaucās. Raugoties ārā, nakts melnumā, dzirdot vēja žēlabainās šalkas pārņem skumjas. Pret logu izmisīgi sitās lietus asaras, es redzu ka tu raudi, bet nedzirdu. bikli ar pirkstiem bakstot loga aizsvīdušajās rūtīs, mēģinu zīmēt tevi. Bet loga rūtis ir tik aukstas, mēģinu sasildīt tās ar savu dvašu. tagad tavos matos rotaļājas zvaigznes, vaigos mēness gaismas atspulgs. pirms atmostis vēl paveros uz logu, bet nu jau ir par vēlu, tas ledus puķēm klāts... |
|