|
|
|
Marts 13., 2009
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kvaa | 19:53 - Pēdējā laikā
Pēdējā laikā man nav bijis pietiekami daudz brīva laika, lai izgulētos, kur nu vēl, lai palasītu vai kaut ko uzrakstītu.
Pats svarīgākais no šajā laikā notikušā ir tas, ka manai māsīcai ir piedzimis puisītis. Piedzima viņš 28. februārī un es nopriecājos, ka nav garais gads un 29. februāris. Tad gan viņam dzīvē būtu problēmas ar dzimšanas dienas svinēšanu. Tagad tikai jāgaida otras māsīcas meitenīte aprīļa vidū un trešās māsīcas puisītis maija sākumā. Tad būs pilnds komplekts. Un vēl pirms 20 gadus sasniegšanas es būšu tante pieciem cilvēkbērniem.
Vispār šogad esmu atpūtusies tikai divas reizes. Vienreiz noziedoju vakaru pirms ieskaites un aizgāju uz jauno klubu, kas atvēries netālu no manām kojām, un tikai tāpēc, lai mani mēģinātu piekaut kaut kāda 'apnarkojusies vecene' (atkal draudzenes teksts), jo "es esot viņu pagrūdusi". Tā nebija. Un līdz pat brīdim, kad mani parāva aiz matiem, es neko nenojautu. Par laimi iejaucās kāds puisis un mani izglāba, un vēl pēc tam ar mani nodejoja pāris dejas. Laikam, jau es tomēr protu savaldzināt puišus "ar vienu rokas mājienu". (Man tomēr vajadzēja pašaizsargāties.)
Otrajā šī gada atpūtas reizē man veicās daudz labāk. Atļāvos pati sev pasniegt nelielu dāvanu un iegādāties biļetes uz izrādēm "Alu cilvēks" un "Alu sieviete", kuras jau sen biju gribējusi apmeklēt. Nenožēloju nevienu mirkli patērētā laika un nevienu mirkli iztērētās naudas. Un tas nav tikai tāpēc, ka redzēju Einaru Repši, kurš bija ieradies ar savu dāmu.
Mainīju savas domas par aktieri Ainaru Ančevski, kurš man agrāk nepatika un pārliecinājos, ka Santa Didžus man nepatīk vēl joprojām.
Bet izrāde "Alu cilvēks" ir lieliskākā, ko esmu redzējusi. Sen nebiju tā smējusies. Un, lai cik primitīva tās patiesība par sieviešu un vīriešu pasaules uztveres atšķirībām būtu, tās ir un paliek patiesība. "Alu sieviete" gan man nedaudz lika vilties, varbūt tās iepriekš minētās aktrises dēļ vai vienkārši tāpēc, ka "Alu cilvēku" ir grūti pārspēt.
Tā kā es savam optimistiskajam kursabiedram esmu apsolījusies vairāk smaidīt un koncentrēties uz pozitīvo, es cenšos piefiksēt nevis tās lietas, kas mani kaitina, bet tās, kas rada pozitīvas sajūtas. (Dažreiz koncentrēties uz pozitīvo nemaz nav tik viegli.)
Tātad šonedēļ man patika, ka:
1) puisis man klubā izmaksāja šampanieti un pat nemēģināja pēc tam uzmākties
2) es vienai pensionārei nopirku baltmaizi, jo viņai nebija naudas (nu un tad, ka es pati pēc tam arī jutos egoistiski laba)
3) es nepaslinkoju un aizgāju paskatīties, kā manas fakultātes meiteņu volejbola uzvar divas spēles
4) KĀ Sūzana No "Bīstamajā mājsaimniecēm" aizgāja pakaļ savam zīmējumam
5) fizikas kolokvijā es dabūju daudz labāku vērtējumu nekā biju gaidījusi es un mana istabiņas biedrene, kura atšķirībā no manis gatavojās (tas nekas, ka es špikoju, jo visi tā darīja un tā galu galā ir fizika)
6) es atklāju nenormāli garšīgu biezpiena sieriņu, ko mēs ar draudzenēm nodēvējām par "trakās vāveres sieriņu" un tagad pērkam katru dienu
7) es atradu vienu no saviem mīļākajiem auskariem, par kuru jau gandrīz pusgadu domāju, ka tas ir pazudis
8) strādājot fizikas laboratorijas darbu ar strāvu, es nedabūju pa pirkstiem, kā tas gadījās vidusskolā
9) beidzot sāk parādīties saule
BET MAN NEPATĪK, KA SAPLĪSA MANS MĪĻOTAIS ROZĀ TELEFONS, KURŠ MAN KALPOJA JAU TRĪS GADUS UN KURAM ES TIEŠĀM BIJU PIEĶĒRUSIES.
|
Reply
|
|