|
|
|
Oktobris 25., 2008
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kvaa | 19:52 - Universitātes nejaukie brīži
Dažreiz mani pārņem sajūta, ka es neesmu nonākusi īstajā vietā. Programma nepavisam nav tāda, kādu biju iedomājusies. Cilvēki kursā man ne pārāk patīk. (Bet tas ir pilnīgi normāli, jo man vispār cilvēki diez ko nepatīk.)Un man nav ne jausmas, kas es būšu "kad izaugšu liela".
Un tad es sēžu tēlotājģeometrijā, kur ir jāuzrasē seši uzdevumi, un nevaru atcerēties, kā īsti jādarbojas ar transportieri, kuru grozu savās rokās. Protams, ka es nesaukšu pasniedzēju, lai viņš man palīdz šajā jautājumā. Tas būtu nedaudz pazemojoši. Tāpēc es mēģinu tikt galā pati saviem spēkiem. Un tāpēc, brīdī, kad visi jau pošas projām, es paskatos uz savu lapu un redzu, ka tur iezīmēts tikai viens 60 grādu liels leņķis, turklāt to neiezīmēju es, bet Viesturs, mans izpalīdzīgais kursabiedrs. Ļoti ražīgas 45 minūtes.
Mērniecībā man jau trešo reizi nav sanācis pareizs rezultāts, kad es beidzot pasaucu lektoru un klusi viņam pajautāju, kas varētu būt par vainu. (Lektors ir vecs krabis, kuram mutē VISI zobi ir no zelta. Lai man nesaka, ka universitātē maksā zemas algas. Kad viņš pasmaida, man uz muguras uzmetas zosāda.)Tad lektors skaļi pa visu klasi nobauro - bet, sirsniņ, tev aritmētika klibo! Tikai tāpēc, ka es nokļūdījos par 0,1 grādu. Lieki piebilst, ka tajā brīdī es nemaz nejutso kā sirsniņa.
Es atnāku uz kojām, izbadējusies kā vilks, un atklāju, ka istabas biedrene ir apēdusi manu maizi.
Apguļos gultā, skatos griestos un domāju - kur es atrodos? vai tā tiešām ir mana dzīve?
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |