|
|
|
Oktobris 12., 2008
10:18 - Dzīvnieku patversme
Visvieglāk jau ir pateikt - "Es tur nevaru ieiet, jo tad man lūzt sirds, gribas visus paņemt uz mājām...tas ir smagi."
Protams, tas IR smagi, it sevišķi tad, kad tu ieej tajā būriem pilnajā telpā un visi sunīši skaļi rej un lec uz augšu, lai tu pamanītu tieši VIŅU. Viņi jau nezina, ka tu neesi šeit ieradies, lai vestu viņus uz laimīgajām mājām...
Pagājušo trešdienu beidzot bijām ar draudzeni aizbraukušas uz "Dzīvnieku draugu" brīvprātīgi pastrādāt. Izvedām pastaigāties 4 suņus, kas iespējams tā arī būtu nosēdējuši visu dienu būrī, jo darbinieku tur tiešām trūkst. Un ir sunīši, kas tā arī netiek izskrieties. Protams, bija sāpīgi skatīties, kā viņi rāvās atpakaļ, kad tuvojāmies patversmes durvīm pēc burvīgās pastaigas.
BET daudz milzīgāks bija gandarījums, kad Čombis un Demija dauzījās pa rudenīgajām lapām un mums ar Baibu nācās skriet viņiem līdzi gar dzelzceļu tik nebēdnīgi kā bērnībā, kad mazs suņa bērns laizīja man seju pāri plūstošā mīlestībā, kad man nācās līst caur zariem un brikšņiem, lai Krona varētu atrast kaut kādu vecu kaulu, ko apēst, kad mēs ar draudzeni gājām katra savā ceļa pusē un pīpējām, jo mūsu suņuki īpaši labi nesapratās... TAS IR TO VĒRTS.
Pat, ja suņuki brīvībā ir steidzīgi, jo saprot, ka nāksies atgriezties būrī, pat ja viņi nežēlīgā ātrumā steidzas uz priekšu, cenzdamies paspēt apošņāt pēc iespējas vairāk, pat, ja viņi uzbrūk kaķiem un tu knapi vari viņus noturēt, pat, ja viņi pēc pastaigas sēž būrī un raugās uz tevi ar TĀDĀM acīm....TAS IR TO VĒRTS! Jo tu esi viņiem devis iespēju izbaudīt sauli, vēju, čaukstošās rudens lapas un smaržas, smaržas...
Tāpēc es uzspļaušu tam, ka tas ir smagi un trešdien braukšu atkal. Jo palikt malā un aizbildināties ar sirdssāpēm ir visvieglāk.
Mūzika: Nouvelle Vague - Ever fallen in love
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
