|
|
|
Septembris 12., 2008
14:57 - Par izlikšanos
Cilvēki visu laiku izliekas. Es, piemēram, izliekos sabiedriskajā transportā. Izliekos, ka cītīgi skatos pa logu, lai nebūtu jāsveicina cilvēki, ar kuriem man ir neskaidras attiecības tieši sasveicināšanās līmenī. Dažreiz sasveicinamies, citreiz tikai neveikli saskatāmies. Tad jau vieglāk izlikties, ka skaties pa logu. Var arī tiešām skatīties pa logu.
Vēl es izliekos, ka guļu, ja man apsēžas blakus paziņa, ar kuru nu galīgi negribas runāt. Nu ir tādi cilvēki - it kā jauki, bet tas neveiklais klusums un vispārīgās frāzes...Dažreiz izliekoties, ka esmu aizmigusi, es tiešām aizmiegu. Un dažreiz tā var pabraukt garām savai pieturai.
Vakar, braucot no universitātes, man gandrīz divas stundas nācās izlikties, ka esmu aizmigusi, lai gan miegs nemaz nenāca. Tā bija laba iespēja izvairīties no blakussēdētājas apnicīgajiem/simtreiz atkārtotajiem stāstiem "kas, ar ko, ko darīja, kur" un mierīgi padomāt savas ikdienišķās domas.
Vēl es tēlotājģeometrijas un rasēšanas lekcijās izliekos, ka visu saprotu, bet tikai tāpēc, ka sēžu pirmajā solā. Skolotājs bieži vien pārlaiž pirmajos solos sēdošajiem skatienu, tad es cenšos savilkt tādu gudru sejas izteiksmi, it kā visu laiku būtu rūpīgi iedziļinājusies viņa teiktajā.
Vēl es izliekos, ka neesmu izsalkusi, kad man piedāvā kaut ko tādu, kas man negaršo.
Un, ja tā padomā, es gandrīz visu laiku izliekos.
Mūzika: Sonya Spence - Talk love
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
