|
|
|
Jūlijs 12., 2008
20:01 - Manas bēdas un kapusvētku koris
Ir reizes, kad es gribu runāt par savām problēmām. Un ir reizes, kad negribu. Šodien es negribu. Tomēr par spīti tieši šodien visi uzskata, ka viņu pienākums ir uzklausīt manas bēdas. Viņi saka, ka neko nevajag paturēt sevī. (Šreks tā Fionai teica par atraugām.) Bet man tiešām šodien negribas. Tad nu man nākas kaut ko neveikli izmocīt, lai labu nodomu vadītie cilvēki nejustos vīlušies. Jo galu galā - viņi tikai man mēģina palīdzēt. Paldies. Bet es no tā nejūtos labāk. Kāpēc visi domā, ka tieši viņi ir tie cilvēki, kuriem es gribētu atklāt savas jūtas/dvēseles stāvokli? Viņi apsēžas uz manas gultas maliņas un gaida...Bet man nav ko teikt. Jo tieši šodien es esmu nolēmusi dzīvot tālāk/domāt pozitīvi/neieciklēties uz skumjo/saskatīt visā gaišo pusi.
Šodien es biju kapusvētkos. Pirmo reizi man patika. (Zinu, ka izklausās dīvaini.) Bet man bija tāds dīvains noskaņojums. Es pat skaļi dziedāju tās garīgās dziesmas. Pirmo reizi neuztraucos par to, cik labi/slikti skan mana balss. Tāpat jau 60-70gadīgo tantīšu koris nebija liels konkurents manam vokālam. Mēs jau bijām vienīgās, kas dziedāja. (Bija vēl daži, kas kaut ko klusi murmināja zem deguna, kas iebāzts lapelē.) Kāpēc cilvēki kautrējas dziedāt skaļi?
Garastāvoklis:: pārēdusies
Mūzika: Anna Nalick - Breathe
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
