|
|
|
Septembris 6., 2008
23:15 - Rasēšana
Šodien ķēros klāt pie sava mājasdarba un sapratu, kāpēc lielākā daļa cilvēku nevar ciest vārdu: rasēšana. It sevišķi smagi klājas tādiem kā man, kam galīgi nav pacietības, precizitātes izjūtas un prasmes pareizi turēt rokā zīmuli, lai tas neizsmērējas pa visu lapu. Turklāt arī tādu spēju, kā izveicīgi darboties ar lineāliem, lekāliem un cirkuļiem man nav. Man nav nekā, izņemot abas manas absolūti veselās, bet neizskaidrojami tizlās rokas.
Bet vispār mans stāsts sākās jau bērnībā, kad es novedu līdz asarām bērnudārza grupiņas audzinātāju ar savu origami prasmi.
Vēlāk jau skolā es biju vienīgā 3. klasē, kas nespēja izveidot pieklājīgu puzuri. (Skolotāja manējo nepiekāra pie griestiem. Viņa nepiekāra arī Aleksandras puzuri, bet tikai tāpēc, ka Aigars uz tā nejauši uzsēdās. Uz manējā neviens nebija uzsēdies, lai gan izskatījās citādi.)
Nekad neesmu varējusi izgriezt apaļas sniegpārsliņas, uzadīt vienāda izmēra cimdus, izšūt krustdūrienā un līmi man vispār labāk nedot rokās. Ar cirkuli es varu darboties tikai tad, ja esmu to cieši izdūrusi cauri vismaz pārdesmit lapām, bet tāpat es vienreiz pamanījos to salauzt.
Šodien man nemitīgi lūza zīmuļi. Tas mani ārkārtīgi saniknoja. Jo vairāk es tos m..... asināju, jo vairāk viņi lūza. beigās bija jau pavisam maziņi. Un uz milimetru papīra man jau bija izdzēsts caurums, bet tie burti vienalga izskatījās kroplīgi. beigās es jau biju gatava saplēst to s... lapu vai vismaz salauzt kādu no zīmu;liem, kas patiesībā bija pie visa vainīgi.
Mūzika: Wayne Wade - Lord of Lords
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
