|
|
|
Septembris 5., 2008
11:35 - Pirmā nedēļa kojās
Jā, dzīve kojās ir tieši tāda, kāda ir dzīve kojās. Durvis tiek virinātas visu laiku, nepazīstami puiši piesakās salabot gultu, pēc gludekļa eju pie meitenēm uz 93. istabiņu, no manis lādētāju aizņemas meitene no 104. istabiņas, gaitenī nemitīgi ož pēc kaut kā cepta/vārīta, turklāt jau 1. septembra rītā mans stāvs bija pievemts. Bet tā nav ne vainas. Vismaz pagaidām ir interesanti.
Protams, ka komforts nav nekāds dižais, par ko dažas "dāmas" nemitīgi sūdzas, bet tā kā es neesmu īpaši izsmalcināta un manieres man nav kā Brī van de Kampai vai Erkilam Puaro, tad es varu matus izmazgāt arī izlietnē un baudīt koju priekšrocības, ko zaudē tie, kas īrē dzīvokli. Pirmkārt, tā ir iespēja ātrāk iepazīties ar kursabiedriem un citiem studentiem.
Kad uzeju uz balkona uzpīpēt puiši no blakus kojām, izliekušies pa logu, mēģina uzsākt sarunu, bet pagaidām es esmu/izliekos diezgan nepieejama. Toties pretī kojām, aptuveni 60-70 m no ieejas ir ČBK, kur studenti var iet padejot/paklausīties latviešu grupas/iepazīties/piedzerties. Es pārsvarā praktizēju pirmos 2, bet dažreiz gadās arī tie pēdējie ar cerību, ka nākamajā dienā mani neatcerēsies/neatpazīs.
Bet dejot dažreiz sanāk tā, ka otrā dienā kājām ir vajadzīgi plāksteri. Tad nu es atklāju, ka arī plāksterus ir skārusi inflācija. 1,90 Ls par paciņu man (kā jau studentei) liekas padārgi, jo par to pašu naudu es varu arī paēst pusdienas. Biju diezgan laimīga, ka esmu tik vērīga un plauktā pamanīju arī plāksterus pa 70 sant, kurus ātri paķēru (pēdējā paciņa) un nesos pie kases samaksāt. Kojās atklāju, ka nemaz neesmu tik vērīga un neesmu pamanījusi diezgan lielo uzrakstu FOR KIDS. Heh, bet plāksteriem nav ne vainas, lai gan tiem virsū ir mazi Vinniji Pūki,tie turas daudz ilgāk un labāk par parastajiem. Domāju, ka šie kļūs par maniem mīļākajiem plāksteriem.
Mūzika: Tata Young - Sexy, Naughty, Bitchy
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
