|
|
|
Jūlijs 29., 2008
21:08 - Gramatiskas jūtas
Jūra iekavās-
lai neizplūst pār krastu.
Un man žēl,
ka esmu tik neparasta
un neietilpstu
tavā gramatiskajā pasaulē.
Jautājums neizteikts.
Ir tikai zīme.
Parīze. Londona. Prāga un Vīne.
Tu esi visur.
Tikai ne pie manis.
Daudzpunktes-
tās ir nepabeigtas domas.
Rindiņas kārtojas,
bet punkta,
bet gala nav.
Mūsu stāsts nekad nebūs pabeigts.
Tie ir komati-
tavas neskaidrās nopūtas,
tavas stingrās robežas,
kas mūs atdala.
Kas mani nelaiž tev klāt.
Domuzīme- tu gribi man ko teikt,
bet aiz tās ir tikai klusums.
Vārdi paslēpti aiz lūpām.
Tiešā runa nekad nesākas.
Tavas pēdiņas
vienmēr ir virzienā-
prom.
Pietura.Pietura.Zīme.Zīme.
Parīze.Londona.Prāga.Un Vīne.
Izsaukums! Pavēle! Sunisks lūgums!
Es tevi gribu.
Punkts.
Mūzika: Rachael Yamagata - Be be your love
|
22:54 - Man ir pazudusi Mūza
4. augustā man būs tikšanās ar redaktori Aiju Lāci, kura strādā pie manas pirmās grāmatas izdošanas apgādā Zvaigzne ABC. Pēc ilgas gaidīšanas lietas beidzot sāk kustēt uz priekšu!
VISI saka, ka būtu labi, ja taptu arī otra grāmata. Jā, būtu labi... Un tā arī ir tapusi līdz apaļajai 40 lappusei un vairs nekas nekust uz priekšu. NEKAS! (izmisis brēciens un matu plūkāšana) Jau otro nedēļu es uzrakstu kādus 3-7 teikumus, pārlasu un atkal izdzēšu.
Nu, pasēdi un pamēģini, man saka. It kā viņi zinātu, kā ir rakstīt grāmatu. Tas tev nav apsēsties un pamēģināt iemest bumbiņu kastītē. A moš sanāk? Goda vārds, tas mani padara traku!
Ir tā, ka dažreiz es apsēžos un uzdrukāju padsmit lappuses pēc kārtas un pat nezinu, kur man tās domas tādas rodas un dialogi raisās. Un pats teksts sanāk pavisam citāds, kā bija iesākumā manā galvā, bet ir ok. Bet ir arī tā kā tagad.
Tagad man ir brīvs laiks, bet es nerakstu. Es pat necenōs. Tā vietā es klausos Natālijas Imburglijas saldās dziesmas un sapņoju par kaut kādu tur romantisko mīlestību. A pavasaris ta sen jau garām. Pilnīgi besī, kādas domas man maļās pa galvu. A moš sanāk?
Mūzika: Natalia Imburglia - Torn & Shiver
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |