|
|
|
Jūlijs 15., 2008
09:18 - Hameleonu rotaļas
Vakar biju ciemos pie vecmammas. Sapratu, ka man ir raibu raibie raduraksti. (Nu, gluži kā Hameleonu rotaļās.) Vecmamma saka, ka tur viss ir tieši kā dzīvē. Es par to pat nešaubos. Vairs ne.
Viens mans onkulis ir precējies 3 reizes. Otrs onkulis ir precējies 4 reizes. (Bet varbūt jāskaita 3 reizes, jo viņš divreiz apprecējās ar vienu un to pašu sievieti.) Krustmāte ar krusttēvu izrādījās šķīrušies pirms 15 gadiem, bet neviens to nezināja, jo viņi jau tāpat dzīvoja kopā. Tas atklājās pirms pusotra gada, kad viņi paziņoja, ka taisās precēties vēlreiz.
Mana vecmamma ar vectēvu iepazinās māsas kāzās. Vecmammas māsa precēja vectēva brāli. Skaisti. Tajās pašās kāzās iepazinās vecmammas māsīca (sauksim viņu par Kerolainu) ar puisi vārdā Ridžs. Vēlāk viņi arī apprecējās un viņiem piedzima meita. Bet tad Ridžs iemīlejās Kerolainas māsīcā (sauksim viņu par Brūku). Tad nu Ridžs apprecēja savas sievas (bijušās) māsīcu. Nu, protams, ka izcēlās dzimtu naids vairākās paaudzēs. Arī Ridžam ar Brūku piedzima meita. Tagad abas meitenes ir jau lielas. Viņas bas ir manas tantes. Un viņas ir ne tikai otrās pakāpes māsīcas, bet arī pusmāsas.
Es zinu, ka tam visam ir grūti izsekot. Bet lai neviens nesaka, ka Hameleonu rotaļās viss nav kā dzīvē.
Mūzika: The Pogues - Love You Till the End
|
23:37 - Būt labai ir grūti
Es šodien biju nolēmusi būt laba un tiešām centos. Bet laikam man nav lemts būt labai.
Sākās viss ar to, ka biju savākusi mājās 2 maisus ar drēbēm, kuras man kļuvušas par mazu, un drēbēm, kuras nekad nevelku, bet glabāju ar domu, ka "gan jau kādreiz noderēs". Šodien cieši apņēmos drēbes nodod cilvēkiem, kam tās vairāk vajadzīgas. Ar vilcienu aizkratījos līdz pašai Rīgai, atradu Sarkano Krustu, iemetu drēbes Anonīmo ziedotāju konteinerā, apgriezos ap stūri un pamanīju Sarkanā Krusta mazcenu veikalu. Jauki. Mazcenas nozīmē, ka kaut kāda cena ir. Bet es gribēju atdot savas drēbes par velti. Ja es gribētu drēbes pārdot, tad izdarītu to pati uz ielas stūra un pati noteiktu cenu. Bet, protams, ka es negāju atpakaļ , nelīdu iekšā konteinerā un nevilku ārā savus maisus. Domāju, ka tas nebūtu atstājis par mani labu iespaidu. Bet es jutos drusku piečakarēta. Nākamreiz es drēbes došu kādai organizācijai, kas maznodrošinātajiem tās atdos, nevis pārdos.
Pēc tam es braucu uz Valsts Asinsdonoru Centru, cieši nolēmusi nodot savas asinis un izglābt kādam dzīvību. (Tas ir mans sapnis jau kopš 13 gadu vecuma. Jā, zinu, dīvains sapnis.) Baiba teica, ka manas asinis var neizmantot, tad tām beigsies derīguma termiņš un tās izmetīs miskastē, bet tas nemazināja manu pārliecību, ka man kāds ir jāglābj. Bet, kā izrādās, man ir ļoti zems asinsspiediens un neredzamas vēnas, tāpēc māsiņa mani ar visu manu labo gribu sūtīja mājās. Vismaz noskaidroju, ka mana asinsgrupa ir A+ un dabūju nozīmīti.
Tagad es nezinu, kur likt savu labdarīgo potenciālu.
Garastāvoklis:: vīlusies un nedaudz nikna
Mūzika: Placebo - Where is my mind
|
|
|