| nakts ar B. |
[Mar. 6th, 2010|01:07 pm] |
vakarā kad lēnām sāku domāt par gulēt iešanu saņemu zvanu no S. kurš saka tā"kā tas nākas ka tevi ir grūtāk sazvanīt kā mani? pie lietas šovakar uz Bunkuru pie 3 siltumtrasēm gribi?" es protams atbildu ka kāda runa protams ka gribu!
tad kad bija pagājis laiciņš kurā nodarbojos ar visādām citādām lietām, kā ēšanu piemēram. ņemu savu blašķīti uztankoju ar ellīgi saldu piparmētru tēju un dodos naktī uz notikumu epicentru, kur tiekos ar S. naskā solī dodamies uz lībiešu ostu, kur sagaidām elektrificēto zirgu tramvaju un dodamies pāri visuma galvenajai upei, tālāk pa mazajām un ne tik mazajām ielām uz bunkuru pie 3 siltumtrasēm.
šoreiz bijām lietišķi un devāmies uz caurumu sētā, tieši gar sarga būdu, tā teikt nav ko lieki malku cirst. teritorija mūs pārsteidza ar nepatīkamu un baltu substanci- sniegu, daudz sniega. neesam mēs nīkuļi, tāpēc ķērāmies pie lietas un sākām brist, bridām ilgi ilgi un aizbridām galīgi pareizi- uz bunkuru. pie bunkura konstatējām diezgan nepatīkamu lietu- uz to veda sniegā izmīta taciņa...
kad bijām veiksmīgi tikuši iekšā un nokāpuši bunkurā atklājās nākamā nepatīkamā lieta- tajā zog krāsaino metālu! un brangi zog- apgaismes vadi, dīzeļģeneratora daļas, dozimetru korpusi, dažādi mēraparāti, tas viss un daudz kas cits ir krituši par upuri metālzagļu ķetnai." lai viņiem nokalst viņu mantība un pirksti paliek līki un kleini!!!!! mūžam lai pār viņu galvām LĀSTS!!!!" kad pirmais naids bija aprimis sākām lēnām un rūpīgi izstaigāt bunkuru priecājāmies par vēl esošajiem CA plakātiem pie sienām un to ka viss vēl nav izzagts- dabūju redzēt pāris pa visam dīvainus Geigera skaitītājus, kaut kādus katlus, un lauka telefonus. un tā joprojām un tā tālāk. kad bunkurs bij apskatīts un izložņāts un gāzmaskas uzlaikotas, jā atzīstos padevos kārdinājumam uzlaikot gp-5m. nācām pie mazliet nepatīkamās atskārsmes ka pēdējie elektrificētie zirgu tramvaji būs nolikušies depo staļļos gulēt, un ka mēs gluži nejūtamies tik supper kruti lai ar kājām ietu pāri gandrīz visai Rīgai slepenās pentagrammas zīmes veidā kā protams iet ceļš no notikumu epicentra līdz bunkuram pie trīs siltumtrasēm.
mož ejam gulēt ierosināja s, uz ko es atbildēju ka man ir pa maz drēbju un es nosalšu, termometrs pie sienas rādija tikai6 celsija grādus pašā siltākajā telpā. izlēmām par kompromisu- dzērām piparmētru tēju un grauzām S. magoņmaižīžusausiņus, nu īsts post apo paēdiens. tajā brīdī kad mūsu ekspedīcijas trešais biedrs K. iekabināja savu īpaši spožo lukturīti lampas vietā palika pa visam omulīgi. apkārt tumšs un kluss mēs 3 sēžam bunkurā ārā ziemā sniegs, nu gluži kā būtu bijis atomkarš, cilvēce salst savās drupās, bet es ar dažiem citiem laimīgajiem sēžu telpā kurā esošo gāzmasku pietiktu visai Kuldīgai. mīlīgi.
kad tēja bij padzerta un un sarunas izrunātas vēl pāris reižu izstaigājām visu bunkuru, izpētījām plakātus un bildes, izcilājām viss dažādāko civilās aizsardzības aprīkojumu.
pašās beigās veicām cēlo bunkura glābšanas akciju- noslēpām visus instrumentus ko izmantoja metālzagļi.
un tad tik pat nemanāmi kā nākuši pametām bunkuru.
nobeigumā teikšu tā, kas gan var būt labāks par skolu otrā rītā ja visa nakts ir pavadīta bunkurā?
man visi augļkopības izdales materiāli izskatījās pēc CA instrukcijām.
kopumā ļoti jauks bunkurs... bija tas, pirms to izvaroja. šņuk. |
|
|
