29. Decembris 2006

• 29.12.06 10:44
• eņģelim kājas dzīst labi, bet tāpat jāstaigā ar tūtu galvā, jo nav vēl pavisam sadzijušas. tūtai sākumā bija uzlīmēts skočs gar malām, jo kāju izrādās var tīri labi dabūt mutē, neatkarīgi no visādiem traucēkļiem.
  tad nu tagad eņģelis izskatās ne vairs pēc pirāta, bet pēc bitenieka - visu tūtas galu aizsedz plīvurs, kas droši pielīmēts pie malām. nabags arī nevar pats pēc brīvas iniciatīvas paēst - rītos, vakaros (vai saimniekiem pie laba garastāvokļa) bitenieka mice tiek noņemta, lai eņģelīts neaiziet bada nāvē. dzert gan ir iemācījies ar visām uzpariktēm - iemērc cepuri ūdenī un dzer caur sietu.
  
  un visa šitā dēļ es pēdējā laikā naktīs neizguļos. eņģelis, par spīti visām eksekūcijām, nav pazaudējis labo sirdi un naktī ar visu savu (reizēm slapjo) mici nāk gulēt blakus, mani pamodina un, kamēr iekārtojas un izkašņājas, kamēr es iekārtojos, kamēr izpukojos par visiem blakus gulētājiem, kas uz nakti kļuvuši nesamērīgi milzīgi un aizņem pārāk daudz vietas, kamēr nomierinos, uzpīpēju, mēģinu iekārtoties atkal.. vārdu sakot, nekāda gulēšana nesanāk.
  
  šonakt sapņoju, ka mūsu dārzu pie daugavas apsēdusi lemuru kolonija. viņi ir nograuzuši visu zāli un kokiem lapas, apēduši visus kukainīšus un vabolītes. viens no lemuriem, nekauņa, skrubinās gar manu kāju. pamostos - atkal eņģelis.
• 8 inkubi teicasaku

• 29.12.06 12:43
• dzīvoju es tā kā tādā maisā! labi, nelasīt avīzes un nezināt, kur tad vaira dzīvos pēc svinīgās atvaļināšanās, ir piedodama lieta. bet atklājums, ka nākampirmdien mēs visi jau dzīvosim citā gadā, ir patiešām pārsteidzošs.
  kukū ar mani
  
  (vēlu laimi)
• 1 inkubi teicasaku