18. Decembris 2005

• 18.12.05 00:08
• iedomājos, ka aptieka droši vien izdzēsies, ja vairs neko neraksta. bet tad apķēros, ka pats viņu vakar izdzēsu, lai neķēpājas pa manu draugu lẹntu. tagad būs jāliek apakaļ.
  
  tā viesnīca beidzot ir aizvērusies. nu kaut kas vietā jāmeklē. svarīgākais uzdevums tagad izveseļoties. nepatīk man nemaz, ka laiku pa laikam nežēlīgi klepoju un balss čerkstoša kā lētam radio aparātam.
  
  ziemsvētku noskaņas nav nekādas. uz galda ziedi, kaut kas līdzīgs magonēm ar eikaliptu lapiņām pa starpu. trōpiskajam ernestam
  (mani vislaik kāds labo, pat mīļās viešņas no francijas man atklāja, ka trōpi izrādās jāizrunā ar īsu 'o', man ar to latviešu valodu kaut kāda nekarma). tātad - tropiskajam ernestam nokalta pauti, nācās nogriezt. tagad karājas tāds apdalīts. kādi tur ziemsvētki.
  
  mūsu aizdāvinātais žurkubērniņš pēriņš miris. brālis dzer. sniega nav un nebūs.
  bet es nemaz negruzos.
  samīļoju jūs visus.
• 7 inkubi teicasaku

• 18.12.05 16:51
• sapratu, ka man vajag pienu ar medu. sen neko tādu nav prasījies.
  svētdienās visas tuvējās bodes ciet (tāda ir attīstības cena). jāsēžas uz riteņa un jājāj uz tālo veikalu. justs arī kaut kāds nevesels, būšu to savu draņķi viņam pielaidis.
  
  _{M. Valtorte raksta Jēzus sacīto:
  Patiesi es jums saku, būtu labāk, ja zemes virsū nebūtu laulības un bērni, līdz pastāv vēl ģimenes, mazāk vienotas par pērtiķu baru. Šādas ģimenes nav tikumu, darba, mīlestības un dievbijības skola, bet gan haoss, kurā katrs dzīvo par sevi kā bojātas mašīnas disks, kurš visbeidzot saplīst.}
• 5 inkubi teicasaku