sukubs
sukubs
sukubs - 4. Novembris 2005
4. Novembris 2005
- dziesma
- 4.11.05 13:34
- Palūdzu Taiši iemācīt kādu japāņu dziesmu. Kādu tautasdziesmu, ne šlāgeri, vārdu sakot, senu un skaistu japāņu dziesmu. Labi. Taiši paņem baltu papīra lapu, ātri uzraibina četras hieroglifu rindas (japāņiem tomēr jocīgs tas rakstības stils: ja raksta rindās, tad no kreisās uz labo pusi, ja vertikāli, tad no labās uz kreiso), tad izrunu. Dziedāšanas nodarbība var sākties. Taiši dzied, es pierakstu notis (viņš brīnās, ka es protu pierakstīt notis, viņš brīnās un priecājas gandrīz par visu). Tad dziedam abi. Dziesma tāda plūstoša un cēla. „Var dziedāt arī ātrāk,” Taiši saka un sāk sist ritmu. Vispār viņam patīk tehno. Dziedam ātri, tad atkal lēnāk, tā nu dziesma man drīz galvā.
„Un ko tā nozīmē?” viņam jautāju.
„Ai,” Taiši domīgi novelk un iepleš savas šaurās ačteles, „Ļoti sena dziesma. Ļoti daudz nozīmju. Bet tā ir par mīlestību. Nē, drīzāk par draudzību.” Taiši aiziet pēc sava mazā Casio. Ar vārdnīcas palīdzību dabonam kopā kaut cik sakarīgu tulkojumu.
Lai tava dzīve ir laimīga tūkstošiem gadu.
Līdz daudz mazu akmentiņu top par lielu klinti.
Lēni, kā sūnai augt tev novēlu.
Lieliski, patiešām skaisti, sevišķi par to sūnu. „Vai šo dziesmu dzied dzimšanas dienā?” viņam prasu.
„Nē, dzimšanas dienā nē,” viņš atkal kļūst domīgs un laikam prāto, kur pēdējoreiz to dzirdējis. Tad atceras: „Olimpiskajās spēlēs, ja Japānai zelts,” viņš pasit ar dūri sev pa krūtīm, „Sākoties skolai, beidzoties skolai. Ļoti, ļoti dziļa nozīme. Visi japāņi zina šo dziesmu.”
Tādi kā pūtvējiņi? Pēcāk ieskatoties internetā, nonāku pie secinājuma, ka, pašam nemanot, esmu iemācījies Japānas himnu. Skaista dziesma, pilna mierīga skaistuma un japāniskas burvības.
Sēžu tagad darbā un dungoju.
-
7 inkubi teicasaku
Powered by Sviesta Ciba