19. Oktobris 2005

• 19.10.05 23:37
• man, piemēram, nemaz nepatīk nemaz neko rakstīt. es jau dažiem no jums esmu teicis, ka, manuprāt, nevajag rakstīt, ja neko būtisku nevar pateikt. un man nav, ko teikt. un vēl to, ka pasaule ir tik skaista, ka nav iespējams neko labu uzrakstīt, zinot pasaules skaistumu. nu, es nevaru.
  tomēr mani šodien sarūgtināja viena lieta. manus ierakstus neviens nav komentējis, vispār mani nelasa, jo es neko nerakstu. tādēļ uzrakstīšu gan.
  
  MAN ŠODIEN GALVA PILNA AR PŪKĀM, ES NEVARĒJU PADOMĀT.
  es braucu ar riteni (man ir jauns labs ritenis, viegli ripo),
  UN VISU DIENU ES BRAUCU AR RITENI, ARĪ SAPŅOS
  kad uz mirkli iemiegu, darbā vai mājās, es vienmēr esmu ceļā
  ES NO SĀKUMA DOMĀJU, KA TĀS IR PAĢIRAS
  iedzeru tikai vakaros, pa dienu jāstrādā, bet tās noteikti nav paģiras
  TAD SAPRATU, KA TĀ IR LAIME, KA NEESOŠAIS DIEVS
  man ir pievērsies. saspiedis mani plaukstā kā bumbiņu
  UN ZINĀT, KO. TĀ NEKAD NAV BIJIS, UN NEBŪS NEKAD.
  es lidoju (es nekad nelidoju).
• 3 inkubi teicasaku