4. Oktobris 2005

• 4.10.05 13:57
• visu rītu neapmierinātība. iekšā pilnīgs kašķis, nekas nav labi. viss ērcina, kaitina, gražo. sākot ar rimandiņa bildītēm un aicinājumu darīt pāri, līdz justa brokastīm (visa par daudz, pārēdos, atkal slikti). tad vēl dziesma par „zinu, kāda katram dziesma” ausīs, neatceros, kādi tur vārdi bija beigās „nav, nav, nav, nav, nav” vai „jā, jā, jā, jā, jā”, kāpēc vispār tik muļķīgas dziesmas jāizgudro. atliek tikai kunkstēt un vaidēt. uz darbu arī negribējās braukt. ja tu sēdies sabiedriskā transportā, tad tu vari ļauties, un tas pats tevi aizved, kur vajag, vai gribi, vai nē. bet ar riteni... pašam katru brīdi jāizrāda labā griba kaut kur tikt. bet ja nav labās gribas, tad tikai minies un lādies, cik stulbi kaut kur jāties, ja nemaz negribi nekur, tikai stāvēt istabas vidū un skaļi izpaust neapmierinātību.
  
  vispār jau es zinu, kas man omu samaitājis: es mocos, lai smuki iztulkotu vienkāršu vārdu salikumu ‘big cheese’. tā, lai saprotami, un lai konotējas ar ēdienu. vienīgais, kas nāk prātā, ir vārds ‘ūdensgalva’. tad tulkojums skanētu:
  negaidiet no nīderlandiešu uzņēmējiem kārtīgas biznesa pusdienas, tās jums neviens nepiedāvās (protams, izņemot gadījumus, kad namatēvs ir ūdensgalva).
  
  akdies. pričom te vēl ūdensgalva...
• 17 inkubi teicasaku