20. Janvāris 2005

• sirds sadeg neparasti
• 20.1.05 06:39
• Seksa laikā aizmigu un nogulēju astoņas stundas.
  Aculiecinieki stāsta, ka tūliņ pēc aizmigšanas es esot skaļi krācis.
• 11 inkubi teicasaku

• vakariņas ar uzņēmējiem
• 20.1.05 15:57
• Tagad pastāstīšu, ko ēdu Hāgā Latvijas un Nīderlandes uzņēmējiem rīkotajās vakariņās. Pirmais ēdiens apetītes izraisīšanai bija liellopu karpačo vai svaiga zivs. Es izvēlējos svaigu zivi, kas patiesībā bija jēla un bez jelkādām garšvielām. Lai arī kā, tā tomēr apetīti rosināja, turklāt nākamais ēdiens bija paredzēts intriģējošs: latviešu kartupeļu zupa ar glāzīti šņabja. Likās, ka tas varētu būt latviešu nacionālais ēdiens, par kura esamību vēl nekad nebiju nojautis. Bet tam nu gan nebija ne vainas - tāda kā kartupeļu biezzupa ar maziem bekona gabaliņiem iekšā. Latvijā nekā tāda nebiju ēdis un pat redzējis ne. Tad nāca steiks. Es steiku ēdu pirmoreiz savā mūžā, tādēļ visi galdabiedri man ieteica kaut ko vēlēties. To arī izdarīju. Steiks, izrādās, ir garšīga lieta. Desertā pasniedza dažādu krāsu un garšu saldējuma bumbiņas. Tad kafiju.
  
  Tā kā šņabi no galda pēc latviskās zupas pieveikšanas nenovāca, tad laiku pa laikam papildināju savu glāzi, uzdzerot arī no nemitīgi papildinošās baltvīna glāzes. Tomēr tas mani nepadarīja ne par daudz pļāpīgu, ne par daudz nerunīgu. Bet to jau pats nejūt. Pie mīlīgā galdiņa spriedām par "Latvenergo" restrukturizāciju un tarifiem, par vieglo narkotiku legalizācijas ēnas pusēm. Justs izvērsa runu, kurā stāstīja, ka Nīderlandē legāli var ievest 3 kg kokaīna, šeit esot arī lielākā ekstazī ražotne Eiropā. Bet pat ar deklarēto stingro nostāju smago narkotiku konrolē valsts neko patiesībā nav spējīga kontrolēt. Runājām arī par tehniski perfekti aprīkoto puķu biržu un norisēm tajā. Spriedām arī par iepirkšanos veikalos ar atlaidēm un lupatu tirgiem.
  
  Vakariņas pagāja vieglā neformālā gaisotnē, kuru nespēja sabojāt pat īsā Nīderlandes ekonomikas ministra uzruna. Uz vēstniecību mūs aizveda četras latviešu studentes no Roterdamas. Viena no viņām bija no Kurzemes puses - visiem vārdiem rāva nost izskaņas un mācēja nīderlandiešu valodā pateikt "es esmu jauka".
• 6 inkubi teicasaku

• 20.1.05 23:51

• * *

   

  es roku pastiepu un pieskāros tai virsmai
  ko pēkšņa kustība bij savilkusi greizu
  it kā caur logu ieraudzīju tevi
  un baltā krūze — atspulgs negaidītais
  no pirkstiem izslīdēja netveramā spēkā
  un lēni lidojot kā sliktā filmā
  kad lietus tavā sejā ieglāstīja ēnas

  kad lietus tavā sejā ieglāstīja ēnas
  es pieliecos lai salasītu lauskas
   

   

  Tags: dzeja
• 0 inkubi teicasaku