Sirds prieciņi un sirdssāpītes -

> Recent Entries
> Archive
> Friends
> User Info

May 29th, 2017


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
07:43 pm
Ja Tavā dzīvē vairs nav cerības, kā lai dzīvo tālāk?
Viss ir sabrucis, viss ir izjucis.. Un nekā vairs nav. Neviena nav.
Esmu atkal tik tuvu tam solim, gribas, lai pa nakti vienkārši apstājas sirds. Vai saķeru kādu neārstējamu slimību. Tik ļoti man negribas vairs dzīvot. Man vairs nav spēka.. Man vairs nav ticības, ka kādu dienu viss varētu nokārtoties, un es tiešām visos svarīgajos aspektos būtu laimīgs cilvēks. Man vairs nav cerības.
Es esmu tā sliktā, lai gan atveru sevi un iedodu tik daudz, un varētu iedot vairākkārt vairāk. Tikai man nekad nebūs tādas iespējas. Tas vienmēr paliks zem What If lauciņa.
Es sapratu, ka pirms tam es biju laimīgāks cilvēks. Pirms viņš man pienāca klāt. Bet tagad es vairs nezinu, kā bez viņa dzīvot? Kā būt laimīgai, ja viņš nebūtu manā dzīvē. Es pieķeros par daudz, iemīlos par daudz, dodu sevi visu ar tik stipru ticību, ka tas noteikti atmaksāsies. Un tas atmaksājas, jā, bet ne galvenajā plaknē, un tur es saprotu, tas nekad nevarēs atmaksāties. Jautājums - vai es esmu ar to mierā?

Bet kāda gan tam nozīme? Tagad viss mainīsies, būs jauna kārtība, un man tikai neapdomīgi, lai gribētu pasargāt savu sirsniņu, bija jāpieļauj viena kļūda, kuru viņš man nevar piedot. Ja viņš būtu manās kurpēs, viņš nemaz te nebūtu. Un mana kļūda jau nav salīdzināma ar viņas kļūdu. Kā viņš varēja piedot to, bet nevar piedot man? Ja apstākļi būtu citi, es NEKAD tā nebūtu rīkojusies.

Sāp viss. Sirds, galva, vēderā svins, nevaru paelpot, trīc rokas un kājas. Lielākoties no bailēm, ka es viņu pazaudēšu. Jebkurš cits loģiski un saprātīgi domājošs cilvēks jau sen, pirms gadiem, būtu aizgājis prom. Vispār tā sajūta ir draņķīga, ja Tev sejā iemet kādu citu izvēli. Bet es palieku. Kāpēc es palieku? Kāpēc es esmu tik ļoti pieķērusies vienam cilvēkam un stingri domāju, ka tieši viņš ir īstais? Viņš šobrīd man ir svešs. Kad viņš tā atklāti būtu izvēlējies mani? Jā, ir dažas reizes, bet pārsvarā jau ne.

Gribas iedurt dunci sirsniņā, lai beidzas tās sāpes un raudāšana. Un šī nav pirmā reize, es tikai nezinu, kā sev palīdzēt.

(Leave a comment)


> Go to Top
Sviesta Ciba