|
|
|
April 28th, 2017
04:55 pm
Ir interesanti, kā viss tā mainās.
Viņš man šodien piezvanīja. Un prasīja par laivu. Pēc balss nebija pikts uz mani.
Es domāju, ka viņš nekad nesapratīs manus pārdzīvojumus un iespējams nekad tā līdz galam neapjautīs, ka visi mani lielie pārdzīvojumi ir viņa dēļ. Viņš apvainojas uz mani, viņš apvainojas, ka lietas nenotiek tā, kā viņš vēlētos. (Es jūtu, ka šobrīd manī ir dusmas pret viņu, bet tas viss ir mainīgs). Ka es neizvēlos viņu, lai gan pirms tam esmu samaksāju naudu par kaut ko citu un jau viss ir saplānots. Ja viņam tā būtu, ja būtu jau par kaut ko samaksāts, un es viņam pēkšņi piedāvātu darīt ko citu, es neapvainotos un nedusmotos, ja viņš ietu turp, kur jau ir samaksāts. Un runa jau nav par to, ka es negribētu viņu satikt, bet šoreiz man gribējās iet tur, nevis darīt viņa piedāvāto. Viņš vēl pats pēdējā reizē, kad es pārdzīvoju, ka netieku ar viņu, jo man jau bija viss sarunāts līdz pēdējam, viņš vēl teica, lai es neuztraucos un eju tur, kur jau ir viss saplānots, ka viņš negribot, lai ir tā, ka viņš būtu jēla ola.
Un reizēm es vienkārši viņu nesaprotu. Viņš ir cilvēks, kuram nedrīkst teikt Nē, jo tad sāksies Klusuma stunda. Man šķiet, ka tas ir dabiski, ka ne vienmēr es gribu darīt to, ko viņš vēlas darīt. Un par to nav jādusmojas un mūsu attiecības jau tas īsti nekā nemaina. Ar viņu ir grūti reizēm, un viņš pats to ļoti labi apzinās.
Bet, jā, es tikai pārliecinos šoreiz, ka es pati sev neko tā īsti nedrīkstu plānot. Kaut ko, ko es tiešām vēlētos darīt, kā aizpildīt savu tukšo laiku, jo jebkurā dienā var nokrist viņa kāds piedāvājums, par kuriem es arī reizēm nesaprotu, vai viņš mani tikai informē un stāsta par to, vai aicina līdzi. Un, ja tāds piedāvājums nokrīt, tad es nedrīkstu teikt Nē, jo pēc tam man jārēķinās ar sekām.
Viņš nedrīkst mani tā pieradināt, izrādot tik ļoti, ļoti daudz mīļuma un gādību, ja pēc tam notiek šādi. Bet ikkatru reizi es tik ļoti pieķeros viņam. Un katrreiz, ja mani aicina kāds cits, man arī tas ir jāapdomā; un šobrīd par to domājot, uzreiz iemetas smagums pakrūtē un gribas raudāt.
|
|
|