| Sports vai māksla? |
17. Aug 2004|23:38 |
|
Paskatījos olimpisko spēļu disiplīnu mākslas vingrošana (hvz kā jamo patiesībā sauc, nu bet doma gan jau, ka skaidra) i radās kārtējo reizi pārdomas. Kā var mākslas disciplīnu ievietot pie sporta? Sportā emocijas spēlē pēdējo lomu, piem. svarcēlājam nav jāveido smaids savā ģīmī kad jams štangu ceļ, bet baletdejotājam, ja to loma prasa ir jāsmaida, lai gan izjūtas viņam ir tādas, kas ne tuvu smaidam stāv. Kāda banāna pēc mākslas vingrošana, tāpat kā daiļslidošana, būtu par sportu uzskatāma? Punktus jamiem piešķir tīri subjektīvi. Protams, var jau brēkt, ka hokejā, basketbolā, futbolā, etc. ar tiek viss vērtēts subjektīvi (no tiesneša puses raugoties) nu bet tur vismaz nav tāds bezpriģels kā šamajos "sporta" veidos. Vienvārdsakot netīk man, ka to vipendronu teātri piedēvē sportam, māksla tā ir un nekas vairāk (tiesa gan, uzturot sportisko formu), lai takš paliek estētu un lietpratēju baudījumam, bet olimpiskās spēles lai nepiesārņo |
|