kode@code.com — Sun, 28 Jun 2026 18:45:48 GMT

Šis dzejolis ir veltījums manam bijušajam draugam Ērcem.

Tu kļūsti aizvien vecāks un stulbāks,
Tavi mati atgādina sapluinītu vati,
Jo ilgāk tu esi,
Jo sliktāk kļūst.

Vai tu zini, ka mēs visi tevi nīstam?
Kad tu nomirsi, bomžatņiks beigsies.
Mēs visi esam bagāti,
Tu esi parazīts,
Kurš gaida dāvanas.

Visi tavi draugi ir debili adikti,
Kuri zog zāģus un televizorus.
Bez tevis mans konts atplaukst smaidā.
Bez tevis uz galda ir sviestmaizes
Un limonāde.
Tu esi vienkārši padibene.

Es apēdīšu tavu debilo džemperi,
Necelšu tavus zvanus,
Es ceru, ka tu brēksi,
Kad uzvilksi cauru cepuri
Ziemas spelgonī.

Lox tu esi.

Kode