urn:lj:klab.lv:atom1:kuodeKodeKodeKodekode@code.comKode2026-06-28T18:45:48Z2026-06-28T18:45:48Zurn:lj:klab.lv:atom1:kuode:4072026-06-28T21:38:002026-06-28T21:38:002026-06-28T18:45:48Z2026-06-28T18:45:48ZŠis dzejolis ir veltījums manam bijušajam draugam Ērcem.<br /><br />Tu kļūsti aizvien vecāks un stulbāks,<br />Tavi mati atgādina sapluinītu vati,<br />Jo ilgāk tu esi,<br />Jo sliktāk kļūst.<br /><br />Vai tu zini, ka mēs visi tevi nīstam?<br />Kad tu nomirsi, bomžatņiks beigsies.<br />Mēs visi esam bagāti,<br />Tu esi parazīts,<br />Kurš gaida dāvanas.<br /><br />Visi tavi draugi ir debili adikti,<br />Kuri zog zāģus un televizorus.<br />Bez tevis mans konts atplaukst smaidā.<br />Bez tevis uz galda ir sviestmaizes<br />Un limonāde.<br />Tu esi vienkārši padibene.<br /><br />Es apēdīšu tavu debilo džemperi,<br />Necelšu tavus zvanus,<br />Es ceru, ka tu brēksi,<br />Kad uzvilksi cauru cepuri<br />Ziemas spelgonī.<br /><br />Lox tu esi.