| |
[Apr. 13th, 2005|05:58 pm] |
Ar kriitu uz asfalta novilku apli.
"Tagad esmu maajaas un neviens man netiek klaat."
Bet atnaaca lietus un nomazgaaja kriita ziimeejumu uz zemes. Un palika neaizsargaata, viegli ievainojama un padeviiga.
Un visur saskatu vinju. Apzinaati mekleeju. Saapinu sevi, it kaa tuukstoshiem reizhu jau nebuutu par daudz. Bet nee, luuk, vajag. Veelreiz pa pieri dzirksteleem lecot ietriecas manii graabeklis, kam kaapju virsuu jau kuro reizi.
Maacies, maacies, maacies. Soli, un turi savu soliijumu. SEV! Nepadodies pie pirmaa vaajuma, pie pirmaa zvana, sms. Arii pie miljonaa nepadodies, vienkaarshi ignoree. Uzliec klapes. Uz priekshu. Nee, atpakalj nav briiv skatiities, tik uz priekshu. arii uz saaniem nea. Uz priekshu, dzirdi? UZ PRIEKSHU!!! |
|
|