sēžu uz atombummbas, vēroju, kā deglis sprakšķēdams sarūk.
rāmā rīta/pusdienas/vakara/unvisucitu trulo stundu mierā pīpēju.
it kā piedalos, it kā ne.
sprāgs jau tik un tā...

p.s. derētu paraudāt
(pēc darba laika, saprotams)