omas mājā starp visādiem papīriem un citām šodien gluži neizprotamām mantām atradu
tādā arprātīgi glītā rokrakstā pierakatītu nodriskātu burtnīciņu - zīlēšana!!!
ņemot vērā faktu, ka nudien neatceros, kad kaut ko tādu varētu būt meistarojusi, jādomā,
ka tas noticis vēl pirms vairākiem gadu desmitiem.
vakar to ieraugot, vispirms nodomāju kaut ko par sentimentu, bet pēcāk samanīju ziņkāri -
tā, tā, nez', kā tas darbojas...

izlasīju noteikumus, savilku strīpiņas, saskaitīju sabiņus
un dabūju atbildi uz tieši trīspadsmit fannnnntastiskiem jautājumiem...:)
iesākumā likās visai jautri...

kādu laimi es dabūšu? - pēkšņu.
vai tas būs puisītis vai meitiņa? - rātns puisītis.
vai es ar saviem darbiem pie lielas naudas tikšu? - dabūsi tieši tik, cik Tev nepieciešams.
(nu šī atbilde man jau sāka nepatikt, un tad....)
vai es no zināmas personas mīlēts topu? - pavirši.
(nu kas par jokiem! kā gan var mīlēt pavirši? mēģinu vilkt strīpiņas vēlreiz. kā pavirši, tā pavirši.)

iesākumā likās jautri... tikai pēcpusdienā es nez kāpēc atcerējos to "pavirši", hokeja laikā pat vairākas reizes un šorīt arī.
sasodītā zīlēšana.
un vispār līdz šim man šķita, ka māņticīga neesmu, nudien.