man ir līkas kājas.
man šķībs deguns.
un truls prāts.
es nevienam neesmu vajadzīgs.
mani neviens nemīl.
esmu resna.
un zobi man reti...

un tas viss tikai tādēļ, lai klausītāji mestos oponēt
- ai, cik gudrs un skaists no skata esi, gaudotāj!

vai tiešām nav bail koķetēt?
ja nu izdodas piesaukt.
ja pēkšņi dabon tās kājas līkās un visu citu šķībo un trulo....

vai nav bail?
arī man.