starp griķu putru un matu žāvēšanu šorīt dzirdēju fragmentu no LR1.

tur kāda jauka sievietes balss citēja Mocarta vētules mātei, māsai un sazin kam vēl
un galu galā secināja, ka "...šajā un ne tikai šajā periodā dižais mākslinieks
brauca pie visādiem augstmaņiem, kniksēja un runāja visādas dīvainas lietas,
bet neko daudz jau arī negribēja - tikvien to, lai ļaudis viņu mīl un klausās viņa mūziku..."

un man arvien bija licies, ka tas ir sasodīti daudz.
pat ģēnijam.