katram laikam sava zīme.

mēģinu mācīties.

pagājušajā posmā meklēju cēlo, aģitēju par to sevi un citus.
spriedelēju par procesu kā mērķi un centos to ieraudzīt skaistu.

tagad neprofesionāli maskēta vienaldzība rēgojas visās malās.
tad nu mēģinu vismaz sevi pierunāt un vismaz šajā laukā godīgi spēlēt
- ja vienalga, tad vienalga un nekādus vājus smaidus un lipīgus vārdus.

diez ko jau nesanāk.
jāatzīst.