subordinācija ir jāievēro.

un ne jau tālab, ka mana pašapziņa būtu atkarīga no priekšnieku atzinības un padoto kniksēšanas. nē! zem tā garā, niknā vārda slēpjas tik vien kā spēles noteikumi jeb elementāra kārtība.
tas viss.

bet nē, - kādas tik atrakcijas daži nepamanās izspēlēt.
"tu man tā, labi, es šitā - aizeju ar tavu bosu tēju padzert..."

nu tracina tas mani. uh, kā tracina!
būs jāiet krievu armijā, pieriebies šitas brīvmākslinieku/intrigantu bataljons.


p.s. zinu, jau zinu - kārtība-stagnācija, revolucija-attīstība.
tikai man nez kāpēc simpātiskāka šķiet buržuju, aristorātu un pāris bālu karaļu sabiedrība,
bet proletariāta vēsture kaut kā nevilina tomēr.

būs jāiet armija.
točna.