zmaster - Post a comment

Satiekoties, es atkal apmaldījos sevī...viņa tā ideālā, es nesaprasts! Viņa stiepj garumā, es sapņoju, ceru! Satikšanās, kad alkohols aizmiglo prātu, kad pasaule saplūst starp mums diviem, un no rīta vēl miglains smaids! ...bet satumstot dienai, satumst viņas prāts! Es esmu liekais, kurš nav vajadzīgs vairs...es paralizēts sēžu nesaprašanā- kapēc, kāpēc ar mani tas notiek! Mierinājums ir domā, ka nekas 'šeit' nenotiek tā pat vien...