|
Aug. 14th, 2009|12:37 pm |
Es zinu, ka tas nav forši, taču Cibas vidē man patīk ik pa laikam paklačoties (un arī ārpus tās, ja godīgi) ;) Starp citu, ja kāds mēģinās pastāstīt, ka džekiem nepatīk klačošanās, tad tās ir pilnīgas muļķības un stiprā dzimuma absolūta nepazīšana:)
Ak jā, ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) dzeina mani ir izdzēsusi un pēc tam arī es viņu idzēsu. Neteikšu, ka tas man ir pārsteigums - tas drīzāk bija laika jautājums un piepildījās tas, ko man iepriekš teica - pārdosi cilvēkam mašīnu, drīz kļūsi par ļauno tēlu Latviešu literatūrā.
Un tas ir pilnīgi neizbēgami, ka 15 gadu vecai mašīnai var būt visādi kreņķi un šis tas ik pa laikam var nobrukt. 15 gadi ir ļoti garš termiņš, it īpaši, ja pēdējie 5 ir pavadīti Dzimtenītē. Toties ar roku uz sirdi, varu apgalvot, ka momentā, kad pārdevu viņai mašīnu, Golfiņam viss +/- kārtībā - ne tur eļļa tecēja, ne kas cits būtisks.
Pēc vairāk kā pusgada, dzeina man paziņoja, ka mašīna ir sista kādreiz un vai es kaut ko par to zinu - šķiet, ka viņai neko neatbildēju, taču es to mašīnu neesmu sitis ne reizi. Ir bijis bamperis ielocīts (stāvvietu stabi atkal skraidāja apkārt nekontrolēti!) un viens motociklists apgāzts uz sānu (glupais, šito atceries, ja!), taču tas arī viss. Sišana tā nav. Tomēr man šķiet, ka dzeina ir sajūta, ka viņus ir uzmetuši un pie tam baigi smagi. Žēl, jo tāds man mērķis nebija un nav.
Un tad punktu visam pielika mans puksts par moderni/nemoderni. Lai arī tās bija teorētiskas pārdomas, iedvesmu smēlos no dzeina pukstiem. Skaidrs, ka cilvēkam atliek sagribēt tikai ieraudzīt un viņš pat tekstā par badu Etiopijā redzēs savu vainu dēļ savas ikvakara pierīšanās.
Nu redz, tā tas arī viss beidzās. Nenoliedzami, miegs man arvien ir ciets un dziļš, sirmi mati vēl nav un arī prostata neliek par sevi zināt, attiecīgi baiss kreņķis tas nav viss.
Vot šitāda te klačošanās. Ir okeij, ne?:) |
|