| |
[Nov. 15th, 2005|09:08 am] |
|
Neviens labais darbs nepaliek nesodīts. Šis teiciens šorīt apstiprinājās jau kuro reizi - mašīna šodien servisā, palūdzu kolēģus savākt mani, jo baigi negribējās iet ar kājām 20 minūtes pa šitādu draņķa laiku. Pareizi - skuju! Vai nu jau darbā, vai neceļ klausules un tādā garā. Lai pamēģina kāds palūgt favoru. |
|
|
| Mīļās sievietes... |
[Nov. 15th, 2005|01:51 pm] |
Mīļās sievietes, kāpēc liela (90%) daļa no jums tik daudz runā? Es drīz prātā sajukšu no tās nepārtrauktās klačošanās darbā - atnāk no ielas - jāpastāsta, ko redzējuši, cik maksā tas un tas un vispār laiks pretīgs. Tad sākas diskusija par metereoloģijas prognožu pasākumu. Ienāk no cita kabineta - jāpastāsta ko redzējusi un ko runājusi. Pasarg Dievs, ja vēl vakar ir bijusi kāda romantiska filma - tad vienkārši занавес.
Kad norādu, ka šitā tarkšķēšana krīt uz nervu, apklust mīļās dāmas precīzi līdz nākamās kundzes parādīšanās uz horizonta un atkal aiziet Daugaviņā... |
|
|
| |
[Nov. 15th, 2005|01:56 pm] |
|
btw. dzīve nav nemaz tik sūdīga - vakar dabūju augsti godājamā A.Skaiļa grāmatu Kumeļa prats. Padomijas laika grāmata ideālā stāvokli. Vakar pirms miega izlasīju stāstiņu par uzvalku un kārtīm. Ja es pirms miega lasot neaizmiegu pa vidu, tad tas IR rādītājs. |
|
|